Tomē atklāta piemiņas plāksne

Palielināt attēlu

21. augustā Tomē atklāja piemiņas plāksni Sibīrijā mirušajiem, izvestajiem latviešiem.

Pasākums iesākās ar priestera Ivara Babra sprediķi un plāksnes iesvētīšanu.

Ķeguma novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls: "Šajā plāksnē ir atainota vēsture un mums ir jāgodā cilvēki, kuri to ir veidojuši. Tagad arī Tomē ir vieta, pie kuras kavēties pārdomās un atmiņās par Latvijas vēstures tumšākajām dienām, kad tika izsūtīti mūsu cilvēki." Pirms ziedu nolikšanas, Raivis Ūzuls pateicās Edmundam Būmanim un Lienei Lazdiņai par ieguldīto darbu šīs ieceres īstenošanā.

1941. gada 14. jūnijā no Tomes izveda: Kraukļu, Kurpnieku un Amatnieku ģimenes. Kopā 13 cilvēkus. Krauklis Fēlikss bija pagasta kultūras dzīves organizators, kora diriģents, Lāčplēša ordeņa kavalieris. Kurpnieks Ernests Tomes kultūras biedrības priekšsēdētājs. Silgailis Aleksandrs Tomes aizsargu vadītājs, apbalvots ar TZO zelta goda zīmi. Visi trīs miruši Vjatlagā. Sievas ar ģimenēm nosūtītas uz Krasnojarskas novadu. Silgaile Valija mira 1944.gadā. Dēls Juris tika nodots bērnu namā un ģimenei un Latvijai zudis. Pārējie izmocīti atgriezās Latvijā… No šī viļņa izvestajiem vienīgā vēl ir dzīva Kurpniece (Bērziņa) Aija. Te dzirdējām stāstu no Silgaiļu dzimtas piederīgā, ka pirms vairākiem gadiem uz Tomi bija atbraucis kāds padomju virsnieks formā, runājis krievu valodā. Prasījis Silgaiļu piederīgos, teicis, ka esot bijis Silgailis, bet neviens tos nezinājis, tā arī viņš aizbraucis.

1949. gada 25. martā no Tomes pagasta izveda uz Tomskas apgabalu 35 cilvēkus: no Lotēm Aurmaņus un Lotes, no Jaunsīlīšiem Jurkeviču ģimeni, Daugavbērziņus no Bērziņiem, Kaktiņus no Pakuļiem, Tošēnus no Tošēniem, Berkmaņus no Lejasbiķiem, Robežgruntniekus no Mesteriem, Kundrātus no Žukām  un Braunšteini Bertu no Stērķelēm. No šī izsūtījuma viļņa Sibīrijas zemē palika 6 cilvēki: Aurmane Katrīne, Kaktiņa Minna, Kaktiņš Kārlis, Kundrāts Jānis un Kundrāte Kate, Berkmanis Kārlis.

Visi šie vārdi iemūžināti piemiņas plāksnē pie bijušās Tomes skolas. Šādas piemiņas plāksnes izveidošanas iniciators ir ķegumiets Edmunds Būmanis, Latvijas politiski represēto apvienības domes loceklis. Ideja tapa pateicoties Ķeguma novada pašvaldības atbalstam. Mākslinieks un plāksnes veidotājs ir Gints Neško.

Plāksni rotā "L" burts un trīs zvaigznes, ko iekļauj dzeloņi. Šis ir Latvijas politiski represēto apvienības simbols kopš 1989. gada. Toreiz to pieņēma vēl daudzi nometnēs un izsūtījumā izdzīvojušie Latvijas pilsoņi.

Pasākumā piedalījās bijušie Tomes represētie, viņu tuvinieki, kuri pēc plāksnes atklāšanas dalījās atmiņās Tomes dienas centrā.