Sieviešu klubs "Ķeguma saulespuķes"-sajūti Sēliju!

Vairāk attēlu galerijā

"Sajūti Sēliju" – ar šādu devīzi biedrība "Sieviešu klubs Ķeguma saulespuķes" 2020.gada 11.jūlijā, Ķeguma novada NVO atbalsta fonda 1.5.2. aktivitātes līdzfinansējuma ietvaros organizēja ekskursiju - pieredzes apmaiņas braucienu pa Sēliju.

Pirmā apstāšanās vieta - Jaunjelgava. Vecpilsētas laukums priecēja ar krāšņiem košuma krūmiem un ziedu kompozīcijām. Jaunjelgavai sena vēsture, jo pilsētas statusu ieguvusi jau 1647.gadā. Gar Daugavas krastu izveidota promenāde ar atpūtas vietām. Iespēja ar kuģīti "Balta kaza" izbraukt kruīzā pa Daugavu. Nesen atvērts jauns tūrisma informācijas centrs, kur saņēmām zinoša, erudīta gida pakalpojumus, iegādājāmies vietējo amatnieku darinājumus, kā arī mielojāmies ar gardu saldējumu, baudījām siltu kafiju un tēju.

Nākošais apskates objekts appludinātās Staburaga klints piemiņas vieta un Vīgantes parks. Parkā izveidots plašs dienlilliju dārzs, kur patreiz tās cēli zied visdažādākajās krāsās. Ikvienam bija iespēja savu vēlēšanos iečukstēt piemiņas zīmē „Dieva dārzs”, kuru veidojusi tēlniece Solveiga Vasiļeva 2003.gadā, veltot to appludinātajai 18,5 m augstajai Staburaga klintij, kas pirms tam bijusi viena no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem.

Tālāk mūsu ceļš aizveda uz Jēkabpils novada Zasas muižas parku. Aplūkojām amatniecības centra "Rūme" keramiķu darbus, plašu parku ar daudziem interesantiem tiltiņiem. Parku 17.gs. sācis veidot barons Heinrihs fon Zass. Cauri parkam plūst Zasas upe uz kuras ar dzirnavu dambja palīdzību izveidota triju dīķu sistēma un piecas saliņas. Senatnes elpa jūtama parka paugurā izveidotajā Cukurkalniņā ar tējas namiņu, kam apkārt vairākās kārtās apstādītas liepas. Cukurkalniņš savu  nosaukumu ieguvis no tā, ka barons te mīlējis sēdēt un kopā ar viesiem dzert tēju un kafiju ar cukuru.

Sēlijā Dienvidsusejas senlejā ir mazpilsēta Aknīste. Tur vietējā kafejnīcā ieturējām gardas pusdienas.

Un tad jau ieradāmies Sēlijas pērlē - 19.gs. neogotikas stilā celtajā Garsenes pilī. Daudz uzzinājām par sākotnējā īpašnieka barona fon Butberga dzimtu. Pils teritorijā izveidotas dabas un pastaigas takas ar atpūtas vietām.

Dienas nogalē ieradāmies Ērberģes muižā Mazzalves pagastā, kas līdz 1920.gada agrārai reformai piederējusi barona fon Hāna dzimtai. Pie muižas mūs laipni sagaidīja pats barons Hāns ar baronesi Mariju. Tērpušies seno laiku kostīmos, viņi uzbūra aizgājušo dienu gaisotni un notikumus muižā. Muižas raganiņa izklaidēja ar atraktīvām nodarbēm. Kā jau katrā pilī ir savs spoks, tā arī Ērberģes muižā satikām Zilo dāmu - barona Hāna māsu, kura nelaimīgas mīlestības dēļ bija izdarījusi pašnāvību. Viņa bija iemīlējusi staļļa puisi, kas, protams, ļoti nepatika baronam. Tā joprojām Zilā dāma klīst pa muižu un biedē kā spoks tās iemītniekus.

Guvām pieredzi kā atraktīvi ar izdomu var uzburt senatni, popularizēt savu dzimto vietu ar tās vēsturiskajām vērtībām, dzīvot mūsdienīgi sakoptā vidē, piesaistīt tūristus un to visu izbaudīt. Ne tikai jābrauc uz tālām zemēm, bet tepat mūsu  mīļajā Latvijā ir tik daudz neredzētu un skaistu vietu, ko vērts apskatīt.

A. Ivdra, Sieviešu klubs "Ķeguma saulespuķes"