Ķeguma komercnovirziena vidusskolā noritējis Barikāžu atceres dienas pasākums 
Vairāk attēlu galerijā20.janvāra pēcpusdienā Ķeguma komercnovirziena vidusskolas skolēni, pedagogi un barikāžu dalībnieki pulcējās, lai dalītos ar redzēto un patiesajiem vēstures stāstiem ar jaunāko paaudzi.
Barikāžu laiks uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem periodiem valsts vēsturē, kad neatkarīgās Latvijas atbalstītāji no 13. līdz 27. janvārim aizstāvēja savas dzimtās zemes brīvību pret OMON specvienībām un padomju varas atbalstītājiem.
Šajā laikā neapbruņoti iedzīvotāji izveidoja barikādes apkārt svarīgākajiem Rīgas objektiem – pie Televīzijas torņa, apkārt Ministru Padomei, kā arī citviet.
Savās atmiņās dalījās barikāžu dalībnieki Edmunds Būmanis un Arvīds Miezis, kuri stāstīja skolēniem par tā laika notikumiem. E. Būmanis atklāja, ka viss sākās ar to, ka kaimiņvalsts galvaspilsētā Viļņā, naktī no 12. uz 13. janvāri, notika asiņans slaktiņš, pēcāk OMON ieņēma Latvijas Preses namu. Pirmais kritušais neatkarības cīnītājs bija Roberts Mūrnieks, kuru OMON nošāva pie Vecmīlgrāvja tilta 16.janvārī.
"Mūsu tauta pieredzējusi dažādus laikus un ir svarīgi vienmēr just kopības sajūtu, jābūt saliedētiem un lojāliem," uzsvēra E. Būmanis.
Pēc sarunām ar barikāžu dalībniekiem skolēni noskatījās filmu "Ar degsmi par brīvu Latviju", kā arī kopīgi iekurināja piemiņas ugunskuru skolas pagalmā, pie kura sildījās, malkoja tēju, cienājās ar pīrādziņiem un aizdomājās par 1991.gada janvāra notikumiem.
2020. gada 20. janvārī, 23:33, Ķeguma novada jaunumi
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Nu jā, it kā tā jau ir, bet kaut kā negribas krist absolūtā pesimismā. Paiet gadi, un, skaties, vēsture atkal apmet kādu kūleni. Jātic, ka piedzīvosim to, ka lielie zagļi, kā arī vietējie džagveidīgi kādus gadus būs vien sastopami Vagonparka apkaimes nummuros. Kā tai dziesmā - "šodien tu esi ķēniņš, bet cūkgans tu būt vari rīt". Pravietiski.
Gaidiet ar maisu. Tas nekad nenotiks. Nevienu no elites nenotiesās. Tagad un turpmāk vara un teikšana būs tādiem cilvēkiem kā: a) Rīgā Ameriks (kad bija pie varas), tagad – Burovs, Brandavs, Jakrins un viņiem līdzīgie, b) Ogrē Helmanis ar komandu, c) pie mums – džagveidīgie, sulaiņi un mamzeles ar pakalpiņiem, un t.t. Šobrīd tauta tādus mīl un par tādiem balso. Varbūt kaut kas mainīsies pēc gadiem 50 vai vēlāk. Visticamāk, kad aizies mūžībā tā paaudze, kas dzima vēl padomju laikā – 80.gadu beigās.
K ā to saprast - "dzīvojam brīvā valstī"? Brīva latviešu valsts pastāvēja ļoti īsu laika periodu - no 1934.g līdz 1940. gadam. Tomēr šis vēstures mirklis deva mums nacionālo pašapziņu, kura mīt vēl joprojām daudzu latviešu apziņā. Patlaban mēs dzīvojam tādā žīdu izplūkātā valstiskumā, kur nacionālā pašapzināšanās netiek atzīta, to pat nosoda žīdiskās "demokrātijas"vārdā, no šīš žīdu un pašmāju kriminālkapitālistu {šķēle, lembergs, šlesers u.c.) izlaupītās valsts turpat pusmiljons ir aizbēguši prom. Jūtu līdz tiem godīgajiem cilvēkiem, kuri bija uz tām barikādēm. Vai par tādu "valsti" viņi bija gatavi cīnīuties? Notika vēsturē līdz šim nepieredzēta veselas tautas apkrāpšana. Latvija būs tad brīva, kad tiks notiesāti godmanis, lavents, parex žīdi, un citi parazīti uz darba tautas rēķina.