VARAM: Iedzīvotāji pēc jauno novadu izveidošanas atšķirību nejutīs 

Vairāk attēlu galerijā

3.decembrī Ķeguma Tautas namā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicināja Ķeguma novada iedzīvotājus uz tikšanos, lai iepazīstinātu ar pašvaldību reformas mērķiem un īstenošanas gaitu, kā arī sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem pēc reformas pabeigšanas.

Vides aizsardzības un reģionālās ministra padomnieks Madars Lasmanis atzīst, ka 2009.gadā veiktā administratīvi teritoriālās reforma savu mērķi nav sasniegusi, tāpēc pieņemts lēmums veidot pašvaldības, kurās ir attīstības centri. 

VARAM uzskata, ka pašvaldībai iespējama līdzsvarota, ilgtspējīga attīstība, ja tajā ir attīstības centrs ar pietiekamu ekonomisku aktivitāti. Latvijas valdība apstiprinājusi Latvijā kopskaitā 30 nacionālās attīstības centrus (modelis 21 + 9). Atbilstoši šiem centriem, veidojot noslēgtas teritorijas ar pietiekamu iedzīvotāju skaitu, tika sagatavots administratīvi teritoriālās reformas modelis. 

Ķeguma novadam tuvākais attīstības centrs ir Ogre, tāpēc piedāvātais modelis Ķeguma pašvaldībai kopā ar Ogres, Ikšķiles un Lielvārdes pašvaldībām izveidot vienu, ekonomiski spēcīgu novadu ar sabalansētu ekonomisko struktūru, lai nodrošinātu visas aptvertās teritorijas attīstību.

Ķeguma novads neatbilst VARAM pašreiz noteiktajiem kritērijiem, lai turpinātu pastāvēt kā atsevišķa administratīvi teritoriāla vienība. Pierīgas novados noteiktais minimālais iedzīvotāju skaits noteikts 15 000, bet pārējos novados (tajā skaitā Ķegumā) jābūt 11 000 iedzīvotājiem. Šobrīd Ķeguma novadā kopumā dzīvo tikai 5344 iedzīvotāji. Savukārt apvienotajā Ogres novadā pēc pašreizējiem datiem varētu būt 57 835 iedzīvotāji.

"Pašvaldībai jābūt finansiāli tik spēcīgai, lai tā spētu gan nodrošināt jaunus cilvēkus ar mācību iestādēm un darbavietām, gan risināt senioru problēmas. Mums jāveido tāds novads, kurš var sekmīgi īstenot gan vienu, gan otru," uzsver M.Lasmanis.

Viens no kritērijiem jaunizveidojamā novadā ir perspektīvā vidusskola. Kā zināms, visietilpīgākā un dārgākā katras pašvaldības funkcija ir izglītība. Ķeguma novadā šobrīd ir divas vispārizglītojošās mācību iestādes – Birzgales pamatskola un Ķeguma komercnovirziena vidusskola. Vidusskolā 10.-12.klašu posmā šajā mācību gadā mācās 33 skolēni, kas ir nepietiekams skaits. Lai saglabātu vidusskolu, šajā klašu posmā vajadzētu būt 120 skolēniem.

Sarunā ar ministrijas pārstāvi iedzīvotāji pauda bažas, ja Ķegumā nebūs iespējams iegūt vidējo izglītību, piemēram, birzgaliešiem būs jāmēro aptuveni 30 kilometru attālais ceļš uz kādu no Ogres vidusskolām. Pēc iedzīvotāju domām, vidējās izglītības nepieejamība vēl vairāk iztukšos laukus.

M.Lasmanis norāda, ka, saglabājot vidusskolu, ciestu gan izglītības kvalitāte, gan pedagogi nesaņemtu pienācīgu samaksu par savu darbu.

"Jāizveido tāda pašvaldība, kur būtu efektīva pārvaldība un iedzīvotājiem sniegtais pakalpojums būtu tirgū konkurētspējīgs. Kopumā šī reforma ir pārvaldības reforma. Gribam panākt to, lai, kopā strādājot, pašvaldības savus darbus paveiktu efektīvāk. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, tuvākos pāris desmitos gadu prognozē aptuveni 20% samazinājumu, un mums jāspēj efektīvi rīkoties ar tiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā. Tā ir reformas būtība," skaidro M.Lasmanis. "Iedzīvotājiem pēc būtības nevajadzētu sajust nekādas atšķirības – tāpat darbosies bibliotēkas, kultūras un tautas nami. Pašvaldībai ir jāveic visas tai uzticētās funkcijas. Vai tas izpaudīsies kā klientu apkalpošanas centrs vai kā citādi, bet katrā pagastā būs pašvaldības pārstāvis, kurš sadarbosies ar iedzīvotājiem."

Lēmumu par Administratīvi teritoriālo reformu plānots pieņemt līdz 2020.gada jūnijam, lai 2021.gada jūnija vēlēšanas notiktu jaunajās pašvaldību teritorijās.