Ķegumā piemin Latvijas brīvības cīnītājus, dodoties lāpu gājienā pa "Saules apli" un iededzot simtiem sveču 

Vairāk attēlu galerijā

11.novembrī Ķegumā norisinājās Lāčplēša dienas pasākums, kas bija veltīts Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.

Lāčplēša dienas pasākuma dalībnieki vispirms devās uz Ķeguma evaņģēliski luterisko baznīcu, kur notika mācītāja Ingus Dāboliņa vadītais dievkalpojums un Ķeguma ģitārstudijas koncerts. "Mūsu tauta šajās brīvības cīņās apliecināja, ka 1918.gadā iegūtais valstiskums tai ir ļoti svarīgs. Tika nosargāta brīvība pret milzīgi lielo pārspēku un daudz labāk apbruņoto karaspēku Bermonta vadībā. Ja rēķina lidmašīnu vai bruņutehnikas vienību skaita ziņā, tad uzvarēt šādā cīņā ir bezcerīgi. Taču tas nav bezcerīgi, ja tu mīli savu valsti. Mīlestībā mēs varam vairāk. Daudz vairāk," sacīja I.Dāboliņš. "Varbūt šobrīd esam vīlušies kādās nostādnēs, bet mūsu mīlestība ir daudz lielāka, un, ja būtu vajadzīgs, mēs atkal stātos cīnītāju ierindā, lai nosargātu savu brīvību." 

Ķeguma Tautas namā rosījās Ķeguma pensionāru biedrības Radošās studijas vadītāja Vija Vollenberga un viņas palīgi, lai ikvienam palīdzētu izgatavot savu "Latviju" un citus patriotiskus aksesuārus. Savukārt Tautas nama zālē varēja klausīties "Dvēseļu stāstus". Tajos dalījās cilvēki, kuru tuvinieki piedalījušies Brīvības cīņās.

Par Lāčplēša dienas kulmināciju izvērtās lāpu gājiens, kurā devās Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri, Ķeguma novada pašvaldības pārstāvji, jaunieši, ģimenes ar bērniem. Lāčplēša dienas gājiena tradīcija tika aizsākta pērn – Latvijas simtgades gadā. Pagājušajā gadā gājiena dalībnieki devās pa Liepu aleju, bet šogad izgāja "Saules apli". Ielu malās dega simtiem sveču, kuras jau vairākus gadus, godinot kritušo varoņu piemiņu, gar ielu malām izliek skolēni, iestāžu un uzņēmumu darbinieki un iedzīvotāji. Šīs tradīcijas aizsācēji ir Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas skolēni.

Lāpu gājiens noslēdzās Ķeguma parkā, lai, pieminot Brīvības cīņās kritušos, noliktu ziedus pie Latvijas karoga. Atceroties Latvijas karavīru izcīnīto vēsturisko uzvaru pār Bermonta karaspēku pirms simts gadiem, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls akcentēja: "Es vēlētos godināt ne tikai tos karavīrus, kuri šajā svarīgajā cīņā zaudēja pašu dārgāko – dzīvību, bet arī tos karavīrus, kuri šobrīd dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos, zemessardzē, jaunsardzē, jo viņi ir gatavi mūs aizstāvēt šeit un tagad. Viņi ir mūsu spēka simbols. Un mēs visi kopā esam spēks, kas veido mūsu valsti, mūsu Latviju!"

Klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja kritušos karavīrus. Godinot kritušos Brīvības cīnītājus, Nacionālo bruņoto spēku karavīri izšāva trīs zalves.