Par ĢMO audzēšanas aizliegumu Ķeguma novadā

Palielināt attēlu

Ķeguma novada pašvaldības paziņojums par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.

Ķeguma novada pašvaldība informē, ka ir plānots pagarināt saistošo noteikumu "Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi Ķeguma novada pašvaldības administratīvajā teritorijā" termiņu līdz 2026.gadam.

Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 22. panta otro daļu, pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Aizlieguma mērķis ir saglabāt nozīmīgās bioloģiskās daudzveidības  un vides vērtības, bioloģisko zemnieku saimniecību specifiku, veicināt kopējā tirgū konkurētspējīgas ekoloģiskās pārtikas audzēšanu un novērst riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī augsnes piesārņošanai.

Kas ir ģenētiski modificēti organismi (turpmāk - ĢMO)?

ĢMO ir organismi, kuru ģenētisko materiālu mākslīgi modificē, piešķirot tam jaunas īpašības (piemēram, lai palielinātu auga izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu, uzlabotu pārtikas kvalitāti, palielinātu kultūrauga ražīgumu).

Kuri augi visbiežāk tiek ģenētiski modificēti?

Kukurūza, kokvilna, sojas pupas, eļļas rapsis un cukurbietes.

Vai ĢMO ir atļauti Eiropas Savienībā?

Lai audzētu un izplatītu importētus ĢMO Eiropas Savienības teritorijā, nepieciešama ES atļauja, par kuras piešķiršanu tiek lemts pēc risku novērtējuma veikšanas.

Riski

Atšķirībā no tradicionālās selekcijas, gēnu inženierija rada jaunus organismus, kādi dabā nepastāv, un  tas saistīts ar  veselības un vides riskiem.

Ar ĢM kultūraugu ieviešanu Latvija var neatgriezeniski zaudēt savu ekoloģiskās produkcijas ražotājas un eksportētājas valsts pozitīvo tēlu pasaulē un reizē ar to arī perspektīvu savai izaugsmei darbojoties šajā zaļās ekonomikas nišā.

Svarīgi apzināties, ka mūsu valsts spēja konkurēt ĢMO produktu tirgū salīdzinājumā ar lielvalstīm, kas šādas ĢM tehnoloģijas jau pielieto, ir niecīga.

Vides riski

ĢM kultūraugi var sakrustoties ar tradicionālajiem kultūraugiem un savvaļas augiem, kā arī var notikt ģenētiski modificēto gēnu pārnese uz augsnes baktērijām un dzīvniekiem, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.

ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību. Vēl nav pierādījumu vai ĢM tehnoloģijas ir videi un cilvēkam drošas.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2019. gada 16.oktobrim izteikt viedokļus,  priekšlikumus un iebildumus par aizlieguma noteikšanu audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus Ķeguma novada administratīvajā teritorijā, iesniedzot  tos  Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020) vai elektroniski nosūtot uz e-pastu: dome@kegums.