Atmiņu vakara dalībnieki sēžas Ķeguma skolas solā 

Vairāk attēlu galerijā

Šoruden aprit 35 gadi, kopš tika atklāta Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas ēka, tāpēc kārtējais Atmiņu vakars notika skolas muzejā.

Ķegumā pirmā izglītības iestāde – Ogres septiņgadīgās skolas filiāle - nodibināta 1947.gadā, bet Ķeguma septiņgadīgā skola uzsāka darbību no 1948.gada. Skolas darbojušās dažādās ēkās, kurās šobrīd atrodas bibliotēka un ģimenes ārstu prakses, bet 1981.gada 10.oktobrī tiek atklāta Ķeguma astoņgadīgās skolas ēka Skolas ielā 10, kur arī šobrīd atrodas  Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas ēka.

Uz Atmiņu vakaru bija ieradies Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktors Vladimirs Samohins un direktora vietniece ārpusklases un audzināšanas darbā Sandra Bērziņa, skolas absolventi un pašreizējie skolēni.

Pasākuma dalībnieki noskatījās prezentāciju par skolas vēsturi. Atmiņu vakaru par izglītības iestāžu vēsturi Ķeguma novadā vadīja Ķeguma komercnovirziena vidusskolas muzeja vadītāja Māra Andersone.

"Dzimšanas dienā var dāvināt dažādas dāvanas. Pirms pieciem gadiem, kad skolai apritēja 30 gadu jubileja, svētkus svinējām ar svinīgu pasākumu. Savukārt šogad, kad atzīmējam 35.dzimšanas dienu, skolai dāvinām skolotāju un skolēnu albumu, kurā apkopotas visu skolas absolventu fotogrāfijas. Tie, kas ir mācījušies skolā un absolvējuši skolu, muzejā var atrast visus skolas albumus," atklāj Māra Andersone.

Arī skolas muzejam ir gana ievērojama vēsture. Tā aizsākums meklējams 1980.gadā, kad tiek izveidots novadpētniecības stūrītis, kas mājojis dažādos skolas kabinetos.1995.gadā skolas muzejam tiek ierādītas telpas blakus skolas svinību zālei, un kopš 1996.gada tas godājams par Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas muzeju.

Par bagātīgo muzeja priekšmetu krājumu var pateikties kādreizējai Ķeguma skolas skolotājai novadpētniecei Rutai Andersonei, kura cītīgi vākusi laikmeta liecības. Muzejā nonākušas arī pašas bērnu valkātās skolas formas. "Nebija vien saglabājušies svītrainie krekli. Skolas salidojumā satiku savu klasesbiedreni, kurai izdevās tādus kreklus atrast savās mājās. Drīz vien pienāca pasta sūtījums ar diviem svītrainiem krekliem," atminas M.Andersone. Dažas lietas, kā, piemēram, pionieru tauri un karodziņu izdevies atrast Ikšķiles krāmu tirgū.

Bijušajiem skolēniem, kuri mācījušies skolā pirms vairākiem gadu desmitiem, tā bija atkal satikšanās ar kādreiz tik ierasto mācību iestādes atribūtiku (pionieru kaklautiem, karogiem, bungām, tajā laikā izmantotajiem rakstāmpiederumiem).

Jānis Brauns muzejā ieraudzīja savas meitas Ingūnas burtnīcu. "Atpazinu pēc rokraksta. Protams, patīkami, ka muzejā saglabājušās tādas lietas," atzīst J.Brauns.

Savukārt jaunajiem ķegumiešiem tā ir vēsture, ar kuras palīdzību izzināt pagātni. Atmiņu vakarā Ķeguma komercnovirziena vidusskolas 4.a klases skolniece Elza Sprikute varēja pasēdēt vienā skolas solā kopā ar savu vecmāmiņu Dagniju Berķi.

"Dīvainas sajūtas sēdēt tādā solā, bet es gribu uzzināt ko vairāk par skolas vēsturi, tāpēc atnācu līdzi savai vecmāmiņai uz šo pasākumu," stāsta Elza. Starp citu, Ķeguma Komercnovirziena skolas muzejs ir viens no retajiem, kur ir aplūkojami vairāki vecie skolas soli.

Atmiņu un diskusiju vakarus par dažādiem vēsturiskiem notikumiem rīko Ķeguma novada Pensionāru biedrība un Keguma novada pašvaldības Kultūras un sporta pārvalde.

Viens no šo pasākumu iniciatoriem ir ķegumietis Harijs Jaunzems. "Varētu vēlēties lielāku atmiņu un diskusiju tematu daudzveidību. Pirmās četras tikšanās bija veltītas Ķeguma spēkstacijas vēsturei no dažādiem skatu punktiem, bet novadā ir tik daudz dažādu interesentu ēku, cilvēku un notikumu. Tematu ir pietiekami, par ko varētu runāt. Diemžēl jauniešiem ir pārāk maza interese par novada vēsturi, bet tā laikam ir vecāka gadagājuma cilvēku prioritāte," atzīst H.Jaunzems.

"Daudziem novadiem un pagastiem ir savas vēstures grāmatas. Ruta Andersone ir rakstījusi par Tomi un Ķegumu, bet par Birzgali, kas ir Andreja Pumpura dzimtā vieta, grāmatas nav. Arī par Rembates vēsturi maz zinām. Man ir priekšlikums uzrakstīt grāmatu arī par Ķeguma novada dzimtām, kuru priekšteči dzīvojuši novadā vismaz simts gadu. Pagaidām šī ideja nav guvusi atsaucību, bet paies pāris desmiti gadu un šo cilvēku vairs starp mums nebūs."

Viena no šādām personībām varētu būt Dzintra Aurmane (dzimusi Kļava), kura toreizējo Ķeguma septiņgadīgo skolu absolvējusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados."Ķeguma skolu ir pabeiguši arī abi mani brāļi, abas meitas, pieci mazbērni un šobrīd mācās viens mazmazbērns. Mana meita Sandra Čivča savā bijušā skolā strādājusi arī kā skolotāja," stāsta Dz.Aurmane.

Dzintras kundzei saglabājies daudz spilgtu atmiņu par savu bijušo skolu – obligātā vingrošana, kas notika katru dienu pirms mācību stundu sākuma, ko vadīja skolas dežurants. "Pusdienu skolā nebija, katrs dzēra tēju no savas līdzpaņemtās krūzītes. Ja bija samaksāts rublis, pie tējas varēja dabūt cukuru," atminas Dzintras kundze.

Ķeguma novada izglītības iestāžu vēstures pētīšanas un saglabāšanas tradīcijas tiks turpinātas, norāda Ķeguma novada pašvaldības Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dace Māliņa. Jaunizveidotajā Tomes muzejā varēs iepazīties ar Tomes skolas vēsturi, bet materiāli, kas stāsta par Rembates pamatskolu, patlaban glabājas pie skolas bijušā darbinieka Oskara Kļavas, un ir jāplāno, kur tos novietot sabiedrības apskatei.