Ķegumā godā ceļ maizi un tās cepējus 

Vairāk attēlu galerijā

 "Maizes godos 2016" satikās maizes cepēji no Ķeguma, Lielvārdes, Aizkraukles un Ogres novadiem.

Maizes svētki Ķegumā notiek jau otro gadu. "Gribam latviešu tradīciju – cept maizi – celt godā. Tā ir vēlme cildināt maizi, apzināt mūsu novada maizes cepējus, lai zinātu, kurās mājās cep maizi un turpina šo tradīciju. Tas mums ir arī izdevies, un šogad dalībnieku pulkam piepulcējušies jauni cepēji," stāsta pasākuma organizatoru pārstāve, biedrības "Starptautiskais soroptimistu klubs Ogre-Ķegums" prezidente Baiba Rožkalna.

Maizes cepēju veikumu varēja arī degustēt un novērtēt. Apmeklētāju balsojums par labāk iepatikušos maizīti vai tās izstrādājumu noteica uzvarētājus. Kā informē B.Rožkalna, šogad tika piešķirtas trīs nominācijas. Uzvarētāji tika noteikti nominācijā "Tumšā maize", "Gaišā maize" un "Maizes kārtojums".

Nominācijā "Maizes kārtojums", kas šogad tika piešķirta pirmo reizi, par garšīgāko atzīts Sabīnes Gudeiķes veikums. "Gaišā maize" pēc degustētāju vērtējuma vislabāk bija padevusies Janai Krūmiņai, bet "Tumšā maize" – Intai Brokānei.

Mājās izcept maizi var ikviens, jo, kā atklāja nominācijas "Gaišā maize" uzvarētāja ķegumiete Jana Krūmiņa,  saldskābmaizi viņa pamēģinājusi cept tikai otro reizi. Janai maizes cepšana iepatikusies, un viņa ir apņēmusies turpmāk reizi nedēļā savu ģimeni palutināt ar pašas ceptu maizi.

Citām cepējām ir ilgstošāka pieredze maizes cepšanā. Ķegumiete Inta Brokāne maizi cepusi ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā.

"Ja Latvijā mana vecmāmiņa maizi cepa ar ķimenēm, tad Vācijā ir tradīcija maizei pievienot dažādas sēkliņas. Man pašai visvairāk garšo maize ar saulespuķu sēkliņām, un ja vēl rozīnes ir klāt, tad pavisam garšīgi," atzīst Inta, kura strādā Vācijā pie ģimenes, kas jau gadu desmitiem nodarbojas ar maizes cepšanu.

Šī ģimene ar pašu cepto maizi barojusi latviešus, kuri pēc Otrā Pasaules kara bija nonākuši bēgļu nometnē Vācijā. "Tas man, kā latvietei, ļoti daudz nozīmē, ka ar šajās mājās cepto maizi ēdināti latvieši, kuri vēlāk no Vācijas devās uz Ameriku, Kanādu un citām valstīm".

Maizes godus kuplināja dziesminiece, folkloras kopas "Graudi" vadītāja Dace Priedoliņa, kuras dziedātās tautas dziesmas tā aizkustināja maizes cepēju Intu Brokāni, ka savu speciālbalvu – maizes krāsni – viņa uzdāvināja dziedātājai.

Pasākuma organizatori bija padomājuši arī par dažādām ar maizi saistītām aktivitātēm – mīklu un krustvārdu mīklu minēšanu, zīmēšanu ar graudiem, atjautības uzdevumiem.

Kā portālam Ogrenet atklāja B.Rožkalne, nākamgad plānots Maizes svētkus ne tikai turpināt, bet arī paplašināt, iesaistot tajos ne tikai maizes cepējus, bet arī kāpostu skābētājus, vīna darītājus un arī citu mājas gatavotu labumu pratējus.