Atgriezties pie raksta

Barikāžu laiku atceras arī Ķegumā Foto

Janvārī Latvijā norisinās dažādi barikāžu laikam veltīti pasākumi, un izņēmums nav bijis arī Ķegums.

Ķeguma komercnovirziena vidusskolas 10. un 11. klases komandas barikāžu notikumos iedzīvojās vispamatīgāk, jo jau 13.janvārī Zaķusalā piedalījās Barikāžu muzeja, Kultūras ministrijas un Latvijas Pilsoņu alianses organizētajās barikāžu rekonstruēšanas spēlēs, iegūstot 6. labāko rezultātu un atzinību. Pasākuma laikā bija dažādi barikāžu veidošanas uzdevumi, tika pārbaudītas gan praktiskās, gan teorētiskās iemaņas (sīkāk par pasākumu lasīt šeit).


Savukārt pirmdien, 18.janvārī, skolā ar 5.–12. klašu skolēniem tikās Saeimas deputāts, ilgstošs Katastrofu medicīnas centra direktors, ārsts anesteziologs-reanimatologs, valsts un sabiedriskais darbinieks, kurš apbalvots ar III šķiras Viestura ordeni un "Nato samits 2006”"piemiņas medaļu, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un kādreizējo barikāžu aculiecinieks – Mārtiņš Šics.


Skolēni uzzināja par ģimenes ietekmi viņa vērtību veidošanā, aizraušanos ar sportu un darbību šajā laukā. Gūtais rūdījums ļāvis dzīvē tik daudz ko sasniegt, kā arī izturēt garās un saspringtās darba stundas mediķu rindās barikāžu laikā, esot ik mirkli gatavībā liela skaita ievainoto apkopšanai. M. Šics detalizēti iezīmēja skolēniem barikāžu veidošanās apstākļus, gaitu, mērķtiecīgi restaurējot notikumus dienu aiz dienas. "Spilgtākā atziņa, ko saklausījām: "Vissvarīgākais ir tautas vienotība un spēja pretoties varmācībai mierīga protesta ceļā. Tieši šī cīņas forma ļāva saglabāt mieru un novērsa provokācijas un asins izliešanu"," citē skolas direktora vietniece audzināšanas jomā Sandra Bērziņa.


Pēc tikšanās ar skolēniem M.Šics pārrunāja dažādus attīstības jautājumus ar skolas direktoru Vladimiru Samohinu, kā arī priecājās par skolas izstāžu telpā iekārtoto, barikādēm veltīto, izstādi un ugunskura imitāciju. "Paldies, izstādes kuratorei un veidotājai – skolas muzeja vadītājai Mārai Andersonei! Izstāde ir kupli apmeklēta. Skolēniem kopā ar saviem skolotājiem kā labirintā ir iespēja ceļot vēsturē un redzēt arī mūsu novada barikāžu dalībnieku sarakstu. Degošais ugunskurs tā vien aicina – pienāc, paskaties, izlasi un iepazīsties!" uzsver S.Bērziņa.


Jebkuram interesentam vēl ir iespēja ar šo izstādi iepazīties visu janvāri.


Bet Barikāžu dienā, 20.janvārī, skolā tika organizēta akcija – katram skolēnam, skolotājam, skolas darbiniekam un vecākam bija iespēja atnest vismaz vienu malkas pagali, lai ievietotu to kopīgā barikāžu piemiņas ugunskurā. Tas tika aizdegts plkst.12.30, un gaiši dega visu pēcpusdienu.


"Paldies visiem, kuri iesaistījās un atnesa savu malkas pagali, un pielika roku kopīgā darbā! Visi kopā mēs spējām iededzināt atmiņas un ugunskuru paši sevī. Tikai tad, ja kopīgās cīņas skar mūsu dvēseli, varam teikt, ka arī šodien, ja vien mūsu zeme sauktu, mēs būtu jaunam riskam un barikādēm gatavi," tā skolas direktora vietniece audzināšanas jomā.


Ieskats barikāžu vēsturē
Pirms 25 gadiem mūsu zeme jau bija ieguvusi brīvas un neatkarīgas valsts statusu, taču naidīgajiem PSRS spēkiem atdot skaistās zemes Baltijas jūras krastā likās neiespējami, tāpēc 1991.gada 13.janvārī sākās mēģinājums pārņemt varu un atjaunot 3 Baltijas tautu republikas PSRS sastāvā – padomju vienības ieņēma Viļņas televīzijas ēku. Sadursmē ar tankiem gāja bojā 13 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti. Latvija uz notiekošo Viļņā nepalika vienaldzīga, tāpēc Rīgā sākās lielākā demonstrācija mūsu vēsturē. Tajā piedalījās ap 700 000 cilvēku. Ikviens, kuram bija iespējams, arī iedzīvotāji no tālākajiem lauku novadiem, steidzās uz Rīgu, lai protestētu pret asinspirti Lietuvā un gaidāmo agresiju visā Baltijā.


Pēc manifestācijas ļoti daudzi palika Rīga un Vecrīgā ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām cēla barikādes, bet Latvijas Tautas frontes vadība izveidoja Aizsardzības štābu. Deputāti dienu un nakti uzturējās parlamenta ēkā, lai nepieļautu LR Augstākās padomes darbības pārtraukšanu. Latvijai janvāra notikumi prasīja 6 cilvēku, tai skaitā 2 kinooperatoru, dzīvības.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/kegums/34506

2016. gada 22. janvārī, 13:05, Ķeguma novada jaunumi
Ogrenet

Jaunākie komentāri

>Cenzūra • 2016. gada 29. janvārī, 08:38
Vecam džagam no jaunības dienām pielipusi tikai slikta slava, tā kā tagad viņš ar mahināciju palīdzību ir iekļāvis domi savā īpašumā, tad domes galvenais uzdevums ir viņam kalpot un rūpēties par "labu slavu", tikai kaut kā neizdodas.
Cenzūra • 2016. gada 28. janvārī, 15:34
Super! Tagad dzēš arī komentārus par veco džagu. Līdz šim dzēsa tikai par mamzeli un jauno džagulēnu. Re, kā pašvaldība sāk cīnīties par privātpersonu tiesībām- lai tās neaprunātu komentāros. Interesanti, kurā pantā likumā "Par pašvaldībām" ir noteikts, ka tām jāspodrina privāto biznesmeņu labā slava?
Bravo! • 2016. gada 28. janvārī, 12:54
Slava mamzelei, džagulēnam un viņu sulainim! Tā turpināt un turēt augstu cenzūras karogu, lai patiesība kā sūri dūmi nekož acīs! Nost ar vārda brīvību un 100. pantu Ķeguma novadā! Lai dzīvo triumvirāta un krusttēva diktatūra!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet