Ķeguma novada iedzīvotājs atklāj jaunu putnu sugu Latvijā 

Vairāk attēlu galerijā

Bioloģijas zinātņu doktors un putnu pētniecības, pārsvarā – gulbju, speciālists birzgalietis Dmitrijs Boiko ir atklājis jaunu putnu sugu Latvijā.

"2013.gada novembrī iegādājos nelielu lauku īpašumu Ķeguma novadā netālu no Birzgales, kur kopš 2014.gada netraucēti varu nodoties diviem saviem sirdsdarbiem – lauku darbiem un sīkputnu gredzenošanai. Pērn apgredzenoju 37 sugu 611 putnus, ko pārsvarā ķeru ar speciāliem putnu ķeramiem tīkliem, kurus ražo un tirgo tikai ārzemēs, un tos drīkst iegādāties tikai valstu gredzenošanas centri. Latvijā putnus gredzeno apmēram 40 cilvēki, es ar to nodabojos kopš 1999.gada," stāsta D.Boiko.

Latvijas Gredzenošanas centrs un Dabas aizsardzības pārvalde atļauj gredzenot putnus tikai labiem putnu pazinējiem. Daudzi gredzenojamie putni ir mazi, tāpēc pret tiem esot jāizturas ļoti saudzīgi, izņemot no tīkla, veicot mērījumus, svēršanu un gredzenošanu.

"Šogad septembra otrajā pusē divu nedēļu atvaļinājumu nolēmu veltīt putnu gredzenošanai laukos. Kopumā apgredzenoju 29 sugu 605 putnus.  25.septembrī, no rīta pārbaudot tīklus, pamanīju interesantu un vēl neredzētu putnu ar rudiem sāniem un zilu asti. Putns atgādināja kādu no mušķērājiem, taču bija citādāks," atminas putnu eksperts. "Sameklējot putna zīmējumu noteicējā, konstatēju, ka tā ir rūdsānu zilastīte. Un tā ir jauna putnu suga Latvijā."

Šī kļuvusi par 362. Latvijā konstatētā putnu suga. Zilastītes ligzdošanas areāla rietumu daļa sasniedz Krievijas ziemeļrietumus un nedaudz iesniedzas arī Somijas centrālajā daļā. Vairāki simti pāru ligzdo Somijas centrālajā un ziemeļu daļā tuvāk Krievijas robežai. Vienlaidus areāls plešas Sibīrijā no Urālu kalniem līdz Kamčatkai, dienvidos sasniedzot Mongolijas ziemeļu daļu, Ķīnas ziemeļaustrumus un Japānu. Putns ziemu pavada dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā. "Rudens migrācijas laikā šīs sugas pārstāvji mēdz ieklejot Rietumeiropā. Kaimiņu zemēs rudsānu zilastīte novērota vairākas reizes – Lietuvā seši novērojumi, Igaunijā pieci, tostarp viens ligzdošanas gadījums."

Dati – gredzenošanas vieta, datums, laiks, mērījumi un uzliktā gredzena numurs – uzreiz tiek fiksēti pierakstos, lai katra gada beigās šo informāciju atskaitē iesniegtu Latvijas Gredzenošanas centram. "Gredzenojot putnus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešami putnu aizsardzības problēmu risināšanai. Tas ir veids, kā noskaidro, cik ilgi putni dzīvo, kādi ir putnu nāves cēloņi, kādi ir to pārvietošanās ceļi, putna ziemošanas vietas utt." turpina jaunais birzgalietis. 

Katrai sugu grupai atkarībā no putnu izmēriem un kājas izmēra ir sava noteikta diametra un formas gredzenu sērija. Pirmajos brīžos pēc apgredzenošanas putns gredzenu jūt, taču tas netraucē putna tālākajā dzīvē. Gredzenošana nekaitē ne putnu veselībai, ne dzīvībai. Pēc apgredzenošanas putni sekmīgi ligzdo un uzvedas dabiski. Alumīnija gredzenu svars ir niecīgs, piemēram, pašiem mazākajiem putniņiem (čuņčiņiem, paceplīšiem, zeltgalvīšiem) gredzens sver tikai 0.03 gramu, zīlītēm, ķauķiem un citiem tāda izmēra putniem liekamie gredzeni sver 0.05 gramu, bet gredzeni strazdiem – 0,23 gramu.

"Ja esi nolasījis vai tev rokās ir nokļuvis kāda putna gredzens, lūdzu, ziņo par to Latvijas Gredzenošanas centram. Vēlāk putna gredzenu vari paturēt sev," atzīst D.Boiko.

Informācijai: Miera iela 3, Salaspils, LV-2169, tālrunis: +371 67945393, e-pasts: ring@latnet.lv.