Birzgalē plāno izveidot šķirnes trušu pilsētiņu 

Vairāk attēlu galerijā

No šā gada janvāra Birzgales pagasta piemājas saimniecībā "Onzulīši" tiek audzēti vairāku krāsu un toņkārtu kažoku nēsātāji – dižciltīgi šķirnes truši.

Jaunie saimnieki Ivita un Renārs Onzuļi par šķirnes trušu audzēšanu izlēma šā gada janvārī, kad iegādājās pirmo garausi lauksaimniecības izstādē Rāmavā. Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija (LŠTAA) aicināja uzņēmīgos birzgaliešus izveidot savu personisko saimniecību. Nepilna gada laikā trušu skaits jau sasniedzis apmēram septiņus desmitus. Šķirņu vidū ir "Burgundas", "Kalifornijas", "Liesmainais", "Vīnes baltais", "Sudrabainais", "Kastor rex".

Saimniecību aprūpē pieci "Onzulīšu" privātmājas iemītnieki. Ivita ir Birzgales pamatskolas sākumskolas pedagoģe, bet Renārs, kurš dzimis un audzis Birzgalē, strādā savu vecāku zemnieku saimniecībā "Renči". Krietni palīgi ir sešus gadus vecā Renāte un četrgadīgais Olivers. Tāpat saimnieciskie darbi nebaida ārzemnieci – ļoti labi Latvijas lauku vidē iejutusies 17-gadīgā Čiāra no Itālijas. Onzuļu saimē viņa uz laiku ienākusi ar AFS organizācijas starpniecību, kura mūsu valstī darbojas jau 25 gadus, piedāvājot daudz aktivitāšu brīvprātīgajiem un viesģimenēm. Jauniete mācās Ķeguma komercnovirziena vidusskolā un ir gandarīta par iespēju veselu gadu atrasties citā kultūrā, veidot draudzīgas attiecības, neierastos apstākļos apzināties sevi – savas dotības, talantus, iegūt plašāku redzesloku un dziļākas zināšanas, lai izmantotu starpkultūru komunikācijas mākslu turpmākajā dzīvē.

Darbu dalījums un – esiet modri...
Jaunākās paaudzes pārstāvju uzdevums ir brālīšu – trusīšu barošana un dzirdināšana. Ivita līdzdarbojas, lai garauši būtu paēduši un sakopti, kā arī pilnā kaujas gatavībā piedalītos izstādēs. Renāram nākas kārtējo reizi meistarot "daudzdzīvokļu mājas".

Trušu labturībā galvenais ir pareiza ēdienkarte, mitekļu tīrība, caurvēja neesamība. Ja gadās slimība, apdraudēta visa saime. Rūpju un darāmā netrūkst gada garumā. Agrā pavasarī pūkaiņi jāpalutina ar pieneņu, gārsas, māllēpju, nātru lapām, koku zariņiem un tikko izplaukušajām lapiņām. Vēlāk var pļaut, bet svaigā zāle jādod uzmanīgi (tā nedrīkst būt rasaina, iepelējusi vai puvusi), drošāk ir apvītināt, iepriekš piedāvāt sienu. No sētās zaļbarības labs ir vīķauzu mistrs, āboliņš, lucerna. Vībotnes un pelašķi uzlabo apetīti un paaugstina imunitāti. Ļoti vērtīgi arī garšaugi – dilles, pētersīļi, selerijas. Rudenī truši atzinīgi novērtēs zemeņu lapas, nogrieztos augļu koku un ogulāju zarus. Protams, jāpazīst mūsu floras indīgie augi – ievas, mežvīteņi, velna rutki, vizbulītes, sarkanās uzpirkstītes, bebrukārkliņi, melnā naktene, parastais velnābols, gundegas, maijpuķītes, melnā driģene, zirdzenāji, tīruma magones, purenes, cūkauši, tīruma kosas, strutenes, segliņi, krauklēns, tabaka, vaivariņi, blusukārkliņš, kaņepes, vēlziedes (un tas vēl nav viss) u.c.

"Renči" – pamatu pamats
Vissirsnīgākais paldies par atbalstu šķirnes trušu populācijas izveidē un uzturēšanā jāteic Renāra vecākiem Uldim un Jolantai Onzuļiem. Jau gadsimta ceturksni viņi kopj un attīsta savu zemnieku saimniecību "Renči". Darbības pamatnozare ir piena lopkopība. Prāvais gotiņu ganāmpulks var lepoties ar rekordlieliem izslaukumiem. Vidējais rādītājs – aptuveni 10 000 litru augstvērtīga piena gadā no vienas govs. Saimnieki rūpējas arī par lielisku mikroklimatu mājīgajās novietnēs – tur skan melodiska, ražību veicinoša mūzika.

Birzgales pagasta zemnieku saimniecība gadu gaitā izpelnījusies vairākus Atzinības rakstus un balvas, šeit tiek rīkoti izglītojoši informatīvie semināri un organizēti demonstrējumi (arī starptautiskā līmenī).

Protams, lielākā daļa garaušu barības tiek izaudzēta (ievākta, nopļauta) "Renčos". Kvalitatīva siena iegūšanai labākais ir zāļu miksējums – kamolzāle, timotiņš, lucerna un baltais āboliņš (cūkāboliņš). Spēkbarībā "iet" graudi. Īpaši trušiem garšo lopbarības bietes, burkāni un āboli, kā arī sakaltēta baltmaize un rupjmaize, netiek smādēta pat aizjūras ogas – arbūza miza.

Lai pirmajiem panākumiem seko ražīgs turpinājums
Pagaidām Ivitas un Renāra trušu saimniecība ir attīstības procesā. Lai pūkaiņu dzimtas turpinājums būtu sekmīgs, mazuļu skaits pieaugtu aritmētiskajā progresijā, katram papum vajadzētu vismaz piecas mammas.

Šā gada rudenī pirmo reizi garauši piedalījās lauksaimniecības izstādē "Šķirnes trusis 2014" kompleksā "Rāmava". Iegūta pirmā medaļa par saimniecībā izaudzēto "Liesmainā" šķirnes jauntrusi. Ivita smaida: "Trusim Cūkas laime! Ne katram pirmajā gadā izdodas tik veiksmīgs starts".

Nākotnē "Onzulīšos" ir plānots izveidot šķirnes trušu pilsētiņu, kuru varētu apmeklēt lieli un mazi interesenti īpašās svētku reizēs, piemēram, Lieldienās. Tā nebūtu līdzīga Lēdmanes trušu karalistei, kur garauši dzīvo brīvā dabā un nekontrolēti vairojas, bet šeit varētu iepazīties ar visdažādākajām trušu šķirnēm, kopskaitā – pāri simtam.

Bet kā jaunie saimnieki vērtē trušu gaļu? Izrādās, ka savā ēdienkartē nemaz tik bieži neiekļauj, Renārs to vispār neēd. Ivita tomēr uzsver – trušu gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, turklāt diētiska; satur dažādus vitamīnus, kas nepieciešami cilvēkiem veselīgai kaulu/muskuļu skeleta funkcionēšanai. Tāpat gaļa ieteicama bērniem, vecāka gadu gājuma ļaudīm, grūtniecēm un barojošām mātēm, jo tā ir hipoalerģiska.

Vai jaunajiem birzgaliešiem darba ritmā atliek laika arī vaļaspriekiem? Ivita atklāj, ka Renārs ir iecienījis izbraukumus ar kvadraciklu, sirdslieta ir vieglo mašīnu, citas tehnikas remontēšana un pārbūve. Savukārt viņai pašai pavisam nesen patika darboties Birzgales amatierteātrī, šobrīd tiek ieturēta pauze – savu tiesu paņem mazie bērni un saimniecība.