Aina Zagorska vēlas izgatavot suvenīrus Tomei 

Vairāk attēlu galerijā

Šoreiz "OVV" rubrikā "Ciemos pie mums" viesojas Ķeguma komercnovirziena vidusskolas vizuālās mākslas un mājturības skolotāja, keramiķe piektajā paaudzē Aina Zagorska.

Vispirms par savu dzīves gājumu pati Aina: "Piedzimu 1967.gada rudenī Ogrē, bet manas īstās mājas ir Tomē, kuru uzskatu par savu dzimteni. Starp citu, dzīvojamai ēkai sagadīšanās dēļ vai likumsakarīgi ir nosaukums "Ķieģeļceplis". Vecāki stāstīja, ka, atvedot mani no Ogres, esot valdījis skaists rudens, un pie loga ziedējušas smaržīgās neļķes. Kad paaugos, mani veda ciemos pie vecvecākiem uz Latgali. Tomēr valodas dialekta pārņemto īpatnību dēļ ātri vien nogādāja atpakaļ uz Tomi. Vecāki vairs nesaprata, ko es runāju. Man šķiet, ka labi bija visur. Visapkārt jauki un gādīgi cilvēki. Kad sāku iet Ogres bērnudārzā "Bitīte", uz Tomi braucu katru brīvu brītiņu. Tur devos vecmāmiņai līdzi uz skolu. Mana vecmāmiņa Irma Kruška strādāja Tomes skolā par skolotāju. Bet Latgalē mani vienmēr smaidīgi gaidīja babiņa un vectēvs. Vectēvs Julians Zagorskis bija podnieks, dzimis 1903.gadā, podnieku amatu apguvis no sava tēva. Bija tautas daiļamata meistars, par viņu uzņemta dokumentālā filma "Dzīvais māls". Savulaik piedalījies dažādās vietējās, republikas tautas mākslas izstādēs. Darinājis galvenokārt saimniecības traukus – podus, eļļas traukus, smagnējas formas puķu podus ar glazētu un neglazētu virsmu. Puķu podu rotājumam izmantojis iespiedumus. Gatavoja arī svilpauniekus un vāzes. Tā nu manī ir apvienojušās šīs vecvecāku nodarbes. Mana pirmā darbavieta bija r/a "Daiļrade", kurā strādājot sāku paralēli mācīt zīmēšanu Tomes skolā. Tas nozīmē, ka keramika mūsu ģimenē iet jau 5.paaudzē. Laikiem un varām mainoties, mana ikdiena tika pilnībā pakļauta skolai."

Izglītības, skolotājas un ģimenes takas
LLU Aina ieguvusi augstāko izglītību pedagoģijā, mājturības, mājsaimniecības un vizuālās mākslas specialitātē. Nu keramika palika kā vaļas prieks. Diemžēl arī Tomes skola vairs ir tikai atmiņas un vēsture. Sākumā bija grūti dienu no dienas iet garām šai mazajai skoliņai.

Šobrīd, pateicoties skolotājai Elzai Andersonei, kura savu audzēkni uzrunāja dodoties pensijā, A. Zagorska strādā Ķeguma komercnovirziena vidusskolā. Māca vizuālo mākslu, mājturību meitenēm, audzina 9.b.klasi un vada keramikas pulciņu. Šajā rudenī sāksies 25.darba gads pedagoģijā.

Ainai ir trīs atvases. Vecākā – Alise (saukta par Alisi no Brīnumzemes) pabeigusi augstskolu, ir mūzikas producente un pasākumu organizatore. Dāvis (pēc pirmā personvārda burta mīļi dēvēts par dauzoņu) mācās Ogres Valsts tehnikumā mežsaimniecības nozarē, savukārt Toms (vienkārši Toms no Tomes) ies 1.klasē. Jaunākajam ļoti patīk lipināt, dažkārt pat pietrūkst māla... Ainas vīrs Ainārs strādā Ķeguma kokzāģētavā.

Radošās veiksmes kopā ar skolēniem
Aina uzsver, ka bērniem zīmēt patīk. Vienam ir talants, otram smags darbs, bet atrodas arī tādi, kuriem vizuālā māksla ir atpūtas stunda vai izklaide. Visos šajos variantos skolotājam jāiegulda milzīgs darbs. Ar meiteņu mājturību ir pilnīgi tas pats.

Skolotājai pašai noteikti labāk patīk zīmēt un veidot, tomēr labprāt aizraujas ar izšūšanu, batikošanu, un ļoti iet pie sirds darbošanās virtuvē.

Runājot par izstādēm, jāatzīmē pārītis Tomes tautas namā, jauka sadarbība izveidojusies ar Tomes un Ķeguma bibliotēkām. Pērnajā mācību gadā Ķeguma skolā bija apskatāma A. Zagorskas radošā darba izstāde, kurā piedalījās arī meita Alise un "neklātienē" – vectēvs Julians Zagorskis (1903.-1978.). Visvairāk veidoti un mājas atklātajā uguns ceplī apdedzināti dažādi trauki, svečturi, laiviņas, medaļas, nošu atslēgas, pogas, pelnutrauki, dzīvnieku figūras (īpaši mīļas ir aitiņas u.c.).

Skolā Aina vada keramikas pulciņu 5.-9.klasei, iespējams, ka drīz darbu uzsāks centīgie sākumklašu skolēni. Audzēkņi guvuši atzīstamus panākumus dažādās izstādēs un konkursos, piemēram, "Kur saulīte rotājās".

Šovasar īpaši liela darba nav bijis. Aina veidojusi sīkus darbiņus draugiem un sevi garīgi pilnveidojusi, skatot citu darbus. Ir apceļota Ungārija un, protams, dvēselei radniecīgā Latgale. Pabūts savās dzimtas mājās un Rēzeknes jaunuzceltajās ēkās "Gors" un "Zeimulis". Plāni, kā vienmēr, ir. Aina grib izveidot suvenīrus Tomei. Tas notiks sadarbībā ar Tomes tautas nama vadītāju Sarmīti Pugaču. Darbi neveicas tik raiti, kā gribētos, bet būs.

Kā veicas piezemētajā dzīvē?
Aina smaidot atzīstas: "Es labprāt sēdētu pie podnieka virpas un neko nedarītu. Kā nu nedarīsi! Jārūpējas par ģimeni. "Kieģeļcepļa" saimniecībā ir dārzs, truši, vistas, zosis un pīles. Vēl gribētos divas aitiņas, kā arī vienu lielu no šamota veidotu aitu mājas pagalmā."

Noslēgumā izjustas vārsmas
Sirsnīgu, adresātu raksturojošu veltījuma dzejoli kolēģei uzrakstījusi Katrīna Rotgalve: "Ir cilvēki kā aizslēgtas durvis, / Kuras atslēgt var tikai pacietīgākie./ Ir cilvēki kā atvērtas grāmatas, / Kurās var ielūkoties jebkurš garāmgājējs. / Ir cilvēki kā saplīsis spogulis – / Pašiem sāp, un vēl citus savaino. / Ir cilvēki kā dāsns rudens – / Pašiem pietiek savu labumu, / Un vēl ar citiem padalās. / Ir cilvēki kā līmlentes – / Viņi pieķeras citiem / Un paši par sevi baidās pastāvēt. / Ir cilvēki kā lāpas – / Dzirksteļo, sadeg, / Bet paspēj citiem ceļu apgaismot. / Ir cilvēki kā mūžīgais dzinējs – / Neapstāsies čakli strādāt, / Līdz vēl pukst sirds. / Ir cilvēki kā sniega lauks – / Klusi, mierīgi, pacietīgi / Un nedaudz skumji.
Un esi tu – / Kā mūžīgais dzinējs dzīves sniega laukā, / Pielīmējies pie savas ģimenes / Un esot reizē tai lāpa. / Esi tu – / Svešajiem kā aizslēgtas durvis; / Savējiem – kā atvērta grāmata. / Kad vēlies – / Esi dāsns rudens. / Bet, ja kādreiz dzīves sniega lauks / Pārāk smagi spiež – / Kļūsti par spoguļa lausku. / Tas nekas, / Jo laiks visu atšķaida / Un saliek pa plauktiņiem; / Tā, ka tu zini – / Kas esi, / Kur esi, / Un – kāpēc."