Ķeguma novadā veidos novadpētniecības muzeju

Palielināt attēlu

Šodien Ķeguma novada domes sēdē deputātiem jāpieņem lēmums par Ķeguma novada novadpētniecības muzeja dibināšanu, kas, visticamāk, arī tiks izdarīts. Ideja par muzeja veidošanu atbalstīta arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

Ķeguma novada novadpētniecības muzeja izveidošanas pamatā ir Ķeguma komercnovirziena vidusskolas bijušo filiāļu – Tomes un Rembates – pedagogu ierosinājums katrā skolā izveidot telpu, kur varētu glabāt šo skolu vēstures liecības. Kopš abu filiāļu likvidēšanas iepriekšējā mācību gada noslēgumā mācības šeit vairs nenotiek.

"Izvērtējot un apskatot telpas un savāktos materiālus, runāt par atsevišķām piemiņas istabām skolu telpās nebūtu lietderīgi, tāpēc mans priekšlikums ir apspriest ideju par kopīga novada novadpētniecības muzeja izveidošanu un visu šo savākto krājumu nodošanu muzejam," norāda Ķeguma novada pašvaldības izpilddirektore Nelda Sniedze.

Šobrīd visi skolās savāktie materiāli glabājas kastēs, un tos nepieciešams apzināt, sistematizēt un noformēt glabāšanai jaunizveidotā muzeja fondos, ko uzņēmušies darīt abu skolu bijušie pedagogi.

Kultūras, izglītības un sporta komitejas priekšsēdētāja Līga Strauss ierosina šī atbildīgā darba virsvadību uzticēt Ķeguma komercnovirziena vidusskolas muzeja vadītājai Mārai Andersonei, jo muzeja materiālu sagatavošanai ir sava specifika, kurā jāievēro zināmi nosacījumi.

"Ķeguma novadam ir bagāta vēsture, sākot jau ar 13. un 14.gadsimtu, tāpēc šāda muzeja izveidošana būtu tikai apsveicama. Tas būtu ieguvums ne tikai tūristiem, bet arī novada iedzīvotājiem, it sevišķi, jauniešiem, kuri nepārzina novada vēsturi," norāda Ķeguma novada pašvaldības izglītības speciāliste Sandra Čivča.

Pašlaik Ķeguma novadā ir viens vietējās nozīmes muzejs, kurš atrodas Birzgales pagasta "Rūķos". Muzejs iekārtots jaunsaimnieka 1926.g. uzceltā nelielā dzīvojamā mājā. Ekspozīcijā parādīta lielā un neparastā Andreja Pumpura par Tēviju nodēvētā novada kultūrvēsture, kur dzimušas, dzīvojušas visai Latvijai nozīmīgas personības: Vecais Stenders, mācītāji Konrāds un Rūdolfs Šulci, Frīdrihs Mālbergs, baronu Hānu dzimta, rakstnieki Jānis Purapuķe, Andrejs Pumpurs, Regīna Ezera, Ēriks Hānbergs, kur patlaban strādā tulkotāja Elga Sakse, seškārtējais pasaules čempions, paraolimpietis Aigars Apinis, gleznotājs un kaktusu kolekcionārs Raimonds Bergmanis un vēl daudzi ievērojami novadnieki.