"Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu"

Trešdien, 11.jūlijā, cauri Ķegumam braucis milzīgs limuzīns. "Vai kāds precas?" viens otram vaicājuši ķegumieši. "Nē, Jāzepam jubileja!" zinātāji atbildējuši.

 
Jā, todien Ķegumā dzīvojošais dzejnieks un gleznotājs Jāzeps Osmanis pašā Rīgas sirdī – Rātslaukumā, Rīgas domes izstāžu zālē – svinēja savu 80.dzimšanas dienu. Vienlaikus tika atklāta jubilāra gleznu un grāmatu izstāde "Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu". Kopā ar gaviļnieku priecājās tuvinieki, draugi, bijušie studiju un darba biedri un, protams, daudzi ķegumieši, lielvārdieši, birzgalieši... Bagātīgos vasaras ziedu pušķus papildināja tikpat daudzkrāsainas atmiņu epizodes no dažādiem dzīves posmiem.

"Mums ar māsu Aiju ir bezgala noveicies," atzina jubilāra meita Uva. "Bērnībā tas liekas tik pašsaprotami – tētis. Gadiem ejot, saproti, ka tā ir unikāla vērtība – tētis un turklāt vēl dzejnieks! Man spilgtā atmiņā palikušas tēva milzīgās darba spējas. Viņš pārnāca mājās, steidzīgi paēda vakariņas un tūdaļ sēdās pie tulkošanas. "Kuš, kuš, meitenes! Tētis strādā," mamma mūs apsauca. Tagad tētis tikpat aizrautīgi glezno. Paiet diena, un, izrādās, viņš ir aizmirsis paēst un iedzert zāles. Taču pāri visam arvien – brīnišķīgā humora izjūta, optimisms un vitalitāte. Atceros, nesen pēc ļoti smagas operācijas tētis pavēra acis, un es noraizējusies jautāju, kā viņš jūtas. "Kaut gan man jau mati sirmo, tomēr jūtos es pa pirmo!" viņš atbildēja, kliedējot manu satraukumu."

Uvu paturpināja māsa Aija. "Baložu vidusskolā tēti gaidīja 400 bērnu. Ļoti sirsnīgi gatavojušies. Burtnīcās izrakstījuši un zīmējuši visskaistāko, vishumoristiskāko un savu vismīļāko Jāzepa Osmaņa dzejoli, mācījušies tos no galvas. Tētis bija nopietni slims, un es pilnīgā pārliecībā, ka paliksim mājās, tāpat vien ieminējos par šo pasākumu. "Ja bērni gaida, tad ir jābrauc!" viņš aši izlēma, un mēs abi devāmies uz Baložiem. Tur kāda meitenīte jautāja dzejnieka mobilo tālruni. Kad interesējos, kālab, viņa man atbildēja, ka vēlas apsveikt dzejnieku dzimšanas dienā. Bērni sajūt šo vienkāršo, patieso sirsnību, un tā viņiem patīk," dzejnieka un mazo lasītāju pievilkšanās spēku skaidro Aija. Arī šo pēcpusdienu ar autora asprātīgi humoristiskajām vārsmām kuplināja mazie lasītāji – Liepājas Kultūras centra bērnu teātris.

No cita skatu punkta pār plecu atskatījās rakstniece Māra Svīre un jubilāra kursa biedri Lija Brīdaka un Ilgonis Bērsons. Viņu, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes studentu kursā, Jāzeps Osmanis ienāca jau kā dzejnieks. Tolaik viņam vienīgajam bija publicēti dzejoļi – žurnālā "Bērnība". Viņš arī pirmais no kursa sāka strādāt – izdevniecībā "Liesma". Ar laba vēlējumiem vārda meistariem pievienojās jubilāra pedagogs glezniecībā – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jāzeps Pīgoznis. Garajā apsveicēju rindā stājās arī kolēģi no Jāzepa Osmaņa savulaik dibinātajiem grāmatu apgādiem "Sprīdītis" un "Annele".

Taču ne reizi vien jubilāra prieka un aizkustinājuma asaras izvilināja tieši mājinieki – ķegumieši. Ķeguma pensionāru biedrības priekšsēdētājs Harijs Jaunzems palīdzēja šo pēcpusdienu vadīt, piesakot arvien jaunus pārsteigumus. Ar no sirds dāvātām dziesmām gaviļniekam sveicienus nesa Dace Priedoliņa, Visvaldis Kurmis un ansamblis "Kvēlziedi". Viņiem pievienojās Ķeguma senioru deju kopa, bibliotēkas un Enerģētikas muzeja meitenes, labvēļi no Lielvārdes, Birzgales... Tepat arī Ķeguma pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Roberts Ozols un speciāliste Sandra Čivča – un viņu šurpvestais Atzinības raksts Jāzepam Osmanim. Ķegumieši savu novadnieku godam un ar lielu sirsnību ievadīja devītajā gadu desmitā.

Mēs katrs varētu vēlēties tik krāsainu un radošu dzimšanas dienu tik cienījamos gados. "OVV" māksliniekam vēl tikpat braši turēties arī turpmāk!