Politiski represētie tiekas Ikšķilē pie Daugavas  

Vairāk attēlu galerijā

Ikšķile jau 18.reizi uzņēma Latvijas Politiski represēto personu salidojuma dalībniekus. Šoreiz – Daugavmalā.

Latvijas Politiski represēto personu (LPRA) priekšsēdētājs Gunārs Resnais, uzrunājot salidojuma dalībniekus, ar klusuma brīdi aicināja pieminēt tos 750 politiski represētos, kuri pagājušajā gadā aizgājuši aizsaulē.

Arī Dieva ausī var dzīvot labāk
"Likteņbiedri! Mēs esam Latvijas zemei, tautai un nācijai uzticamākā iedzīvotāju daļa," teica G.Resnais. "Mēs esam vismazprasīgākā iedzīvotāju daļa. Vispacietīgākā iedzīvotāju daļa. Mūsu pamata rūpe ir rūpēties, lai plaukst mūsu Tēvu zeme ar savu darbu, atceroties represijas, atceroties mūsu piederīgo, ģimeņu piederīgo likteņus tālajā Sibīrijā. Šis saiets nav tikai brīvas dabas izpausme un izprieca, un atpūta – lai gan – tas arī! Pulcējoties šādi kopā, mēs parādām visai sabiedrībai, valstij un arī citur savu vienotību un savu nosodījumu pret to likteni, kas kādreiz ir bijis. Skarbs, grūts, nežēlīgs ir bijis šis liktenis."

LPRA priekšsēdētājs uzsvēra, ka LPRA sekmīgi sadarbojas ar visām Saeimā ievēlētajām partijām. Politiski represētās personas ir pārcietušas krīzes gadus, tomēr valsts vispārējā stāvoklī varētu vēlēties daudz vairāk. Latvijai nevajadzētu būt citām valstīm "astītē".

"Vai var vainot Latvijas iedzīvotājus?" jautā G.Resnais un pats atbild:"Nē, nē! Tā ir politiskā vide Latvijā, un nelaime laikam ir tā, ka politiskās partijas ir tapušas pēc sociālisma, kad privātīpašuma nebija. Kad visa valsts, sākot no sētas staba līdz lielai pilij, piederēja tautai un to vajadzēja noprivatizēt."

Latvijā var būt citādāk, bet kopumā G.Resnais uzskata, ka šeit "dzīvojam kā Dieva ausī", jo te nav lielu nelaimju – plūdu, terorisma, starpnacionālā naida, mēs dzīvojam mierīgā valstī.

G.Resnais pateicās ikšķiliešiem un citām pašvaldībām par atbalstu salidojuma organizēšanā un sekmīgā norisē.

Saglabāt sapni un to aizsargāt
Valsts prezidents Raimonds Vējonis politiski represēto personu salidojumus Ikšķilē vērtē kā iespēju satikties un atcerēties Latvijas valsts un tautas vēstures līkločus. Tā ir arī iespēja dalīties pārdomās par šodienas aktuālajiem jautājumiem un norisēm.

"Padomju okupācija ir cirtusi sāpīgas rētas mūsu valsts liktenī. Svešās varas organizētās represijas sagrāva teju visu, ko Latvija un tās iedzīvotāji bija sasnieguši pirmajos divdesmit neatkarības gados. Mūsu tautsaimniecība tika iznīcināta, cilvēki aizvesti tūkstošiem kilometru tālos verdzības un iznīcības ceļos. Šodien, stāvot jūsu priekšā, es izsaku visdziļāko līdzjūtību par jūsu piedzīvotajām ciešanām. Es apliecinu savu vislielāko cieņu un pateicību par jūsu spēju izdzīvot. Visgrūtākajos un necilvēcīgākajos apstākļos jūs saglabājāt sapni par brīvu Latviju, kas bija tik svarīgi, lai mēs varētu atjaunot savas valsts neatkarību," sacīja R.Vējonis.

"Atceroties pagātni, mums ir jādomā par nākotni. Jau ceturtdaļgadsimtu dzīvojam brīvā un neatkarīgā Latvijā, paši lemjam savu un savu bērnu likteni. Pagājušā gadsimta šausmas nekad vairs neatkārtosies. Mums jādara viss nepieciešamais, lai aizsargātu savu valsti un tautu.

Mēs turpinām stiprināt savas aizsardzības spējas, mēs nostiprinām savas valsts robežas un paaugstinām militāro gatavību. Mums ir spēcīgi partneri un uzticami draugi pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē NATO. ASV viceprezidenta, Igaunijas un Lietuvas prezidentu viesošanās Latvijā šajā nedēļā to vēlreiz mums apliecināja.

Šajos divdesmit piecos atjaunotās Latvijas gados daudz esam paveikuši, taču ne mirkli nedrīkstam apstāties pie sasniegtā. Ir jāsekmē ekonomiskā attīstība, lai augtu mūsu ļaužu pārticība. Ir jāpieliek visas pūles, lai ikviens mūsu iedzīvotājs justos drošs par savu nākotni Latvijā."

Visu laiku labākā situācija ir šobrīd
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savukārt norādīja, ka politiski represēto personu pārdzīvotais un izciestais nekad nebūs salīdzināms ar tām ikdienas problēmām, par kurām dažkārt šodien gaužamies.

"Jums, kas tikāt izsūtīti un ieslodzīti, nebija dota iespēja draudu gadījumā izvēlēties bēgt vai nebēgt. Un es ticu, ka šodien Latvijā neviens nebēgtu, ja būtu izšķiroša situācija. Viss, ko šodien es vēlos jums pateikt, ir liels un sirsnīgs paldies par to, ka jūs izdzīvojāt. Par to, ka jūs atgriezāties un ka šodien jūs varat vēstīt patiesību par mūsu pagātni, par padomju okupācijas režīmu. Un tieši šeit, tradicionālajā represēto salidojumā Ikšķilē, ļoti spilgti izgaismojas gan šodienas Latvijas sasniegtais, gan arī nesasniegtais," atzina  Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot arī to, ka – no drošības viedokļa – šobrīd Latvija atrodas visu laiku labākajā situācijā.

Ikšķilieši strādā labi
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš jūtas pagodināts, ka Latvijas politiski represēto personu tikšanās vieta ir tieši šeit, Ikšķilē.

Atskatoties vēsturē, otrās Atmodas laikā liela loma bija pašvaldībām, kas bija stabilākais partneris, lai uzturētu tautas kustību, lai Tautas fronte varētu pastāvēt.

Kāda šobrīd ir pašvaldību situācija?
"Mēs, pašvaldības vadītāji, ar cilvēkiem, ar saviem novadniekiem cenšamies organizēt darbu pēc labākās sirdsapziņas un, ja jūs pabraucat pa Latviju, tad redzat – katra pašvaldība ir ļoti aktīvi strādājusi, aktīvi apguvusi struktūrfondus, dažādas labas lietas. Kārtojusi infrastruktūru. Es par savu Ikšķili varu teikt tikai to, ka mēs pēdējos gados esam ļoti labi strādājuši," lepojas I.Trapiņš, jo audzis arī novadnieku skaits.

Vēsturei jābūt patiesai
Politiski represēto personu tikšanās reizi ar savu klātbūtni pagodināja arī Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, paužot savu redzējumu par agrākajiem un šodienas notikumiem.

"Šobrīd vēsture, vēstures zināšanas, fakti ir svarīgāki nekā jebkad agrāk. Man ir prieks par to, ka Ukrainas jaunā valdība kopš 2014.gada to ļoti labi saprot, ka tikai uz patiesas vēstures var uzbūvēt patiesu valsti, un tāpēc man liekas, ka ir ļoti smagi klausīties, kas notiek aiz mūsu robežas, zinot, ka tur, kaimiņos, Austrumos, tiek veidota agresīva ideoloģija, kas balstās falsificētā vēsturē," teica S.Kalniete, vēršot uzmanību uz apkārtējo valstu drošību.

Gaidīti trīs tūkstoši
Kā informē Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dace Jansone – Ikšķilē tika gaidīti apmēram trīs tūkstoši salidojuma dalībnieku.

Daugavmala, Rīgas ielā 20, šogad izvēlēta tāpēc, ka Ikšķiles estrādē notiek renovācijas darbi, kurus plānots pabeigt septembra beigās.

Pasākumā piedalījās Ikšķiles tautas nama sieviešu vokālais ansamblis "Nona" un vīru vokālais ansamblis Jura Kļaviņa vadībā – koncertmeistare Gunta Trasune, kā arī "Laimas muzikanti" – mūziķu grupa no Latgales, kuri ikgadējās tikšanās gaisotni iekrāsoja vēl spilgtāku.