Atgriezties pie raksta

Daugavā ir sācies zivju nārsts Foto

Paaugstinoties āra gaisa temperatūrai, palielinājusies zivju aktivitāte, un Daugavā ir sācies nārsts, par to Ikšķilē pārliecinājušies biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji.

Biedrība aprīlī Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles izvietoja 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Un aizvadītajās brīvdienās, 7.un 8.maijā, konstatēts, ka tajās ir iznārstojušas raudas un brekši. 


Krasta zonā ūdens sasilst ātrāk, un tur pirmās parasti nārsto raudas. Taču zivju nārsta laiku ir grūti precīzi paredzēt, jo tās ir jutīgas pret dažādiem dabas apstākļiem: strauju temperatūras pazemināšanos, pērkonu un lietu, un tādēļ nārsts mēdz aizkavēties. Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās neietekmē ūdenskrātuves ūdenslīmeņa svārstības. Tādējādi ikri visu laiku atrodas ūdenī un tiek pasargāti no izžūšanas saulē.  


AS "Latvenergo" un biedrība "Mēs zivīm" mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu ūdenskrātuvē veic jau sesto gadu. Šī aktivitāte veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu un ir "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ietvaros.


Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavas baseinam raksturīgajām zivju sugām – raudām, brekšiem, zandartiem un līdakām.


Nedēļas laikā pēc mākslīgo nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem, bet pēc divām nedēļām jau dodas uz upes baseinu.


Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem.


Ligzdu uzraudzību veic biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji.


Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70cm garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam ar metāla stiepli sasien augšā un apakšā, veidojot cilpas. Lai cilpa stabili turētos ūdenī, tai zem ligzdas saitē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par Daugavā izvietotajiem priekšmetiem.


Šī gada 2.aprīlī  koncerna darbinieki ar ģimenēm un klienti pulcējās Lielvārdes novadā, kur mežā kopā ar biedrības speciālistiem sagatavoja mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Tika izveidots vairāk nekā 400 nārsta ligzdu, kas ievietotas Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.


"Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Šogad plānots ielaist vairāk nekā 600 tūkstošu viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i "BIOR  Tomes un Doles zivjaudzētavās. "


Zivju ielaišana turpināsies arī turpmākos mēnešus – katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru.


2016.gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri,  jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ikskile/35587

2016. gada 14. maijā, 16:31, Ikšķiles novada jaunumi
Ogrenet

Jaunākie komentāri

makšķernieks • 2016. gada 15. maijā, 21:14
kāpēc biedrība nekā nedara ogres upē virs ogres hes aizsprsta,tad kad raudas brekši un līdakas migrē augšā un pie aizsprosta tālāk par betonu netiek.Ne vides aizstāvjiem ne biedrībām tas neinteresē.Upe ir atstāta izmiršanai.Posmā ogre-lēdmane zivju praktiski nav.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet