Indulis Trapiņš: "Mēs strādājam, lai būtu rezultāts"

Palielināt attēlu

Jau sešus ar pusi gadus Ikšķiles novada vadības grožus iedzīvotāji un deputāti ir uzticējuši Indulim Trapiņam.

Domes priekšsēdētājs atzīst, ka šis ir nopietns un smags darbs, kas tiek veikts sabiedrības labā, taču bez darba nebūtu rezultāta, kuru ikkatrs pats var novērtēt. Pat skeptiķiem jāatzīst – pēdējo gadu laikā Ikšķili skārušas pozitīvas pārmaiņas.

Laikraksts "Ogres Vēstis Visiem" piedāvā sarunu ar I.Trapiņu par aktuālajiem projektiem, nākotnes iecerēm un arī grūtībām, ar ko neizbēgami nākas saskarties darba procesā.

Intervijā pirms gada Jūs sacījāt, ka iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā Ikšķiles novadā ir gandrīz dubultojies, un pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā tie bija 9314 cilvēki. Vai šī tendence saglabājas joprojām?
Jā, Ikšķiles novada pašvaldība ir viena no tām Pierīgas pašvaldībām, kurā iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis. Cilvēki iegādājas īpašumus, būvē mājas, un tas nozīmē, ka viņi šeit ir uz palikšanu. Pašvaldība ir pielikusi daudz pūļu, lai ikviens šeit justos kā mājās. Iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, iesaistīties sporta aktivitātēs vai pašdarbībā – tiek aptvertas visas vecumu grupas, sākot no bērniem un beidzot ar senioriem. Tas ir liels darbs un lieli līdzekļi, kurus jāizmanto maksimāli efektīvi, jo vajadzību ir daudz. Ikšķili nereti dēvē par Rīgas guļamvagonu, un no tā nevajag kautrēties, jo cilvēki, kas šeit apmetas uz dzīvi, ir visādā ziņā aktīvi. Ģimenēs dzimst bērni, kas, protams, priecē. Lai piesaistītu iedzīvotājus, pašvaldība kā prioritāti izvirzījusi jauno ģimeņu un izglītības jomas atbalstu. Tas labvēlīgi ietekmē novada attīstību, taču uzliek arī lielāku atbildību.

Vai ar infrastruktūras nodrošināšanu tiekat līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam? 
Tieši šis šobrīd ir vissmagākais jautājums, ko pašvaldībai nākas risināt. Faktiski, tā nav tikai Ikšķiles novada, bet visas Pierīgas problēma – līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu mums sāk pietrūkt vietu pirmskolas izglītības iestādēs (PII) un skolās. 2009.gadā Ikšķiles vidusskolā mācījās 600 skolēni, šogad – 830, bet, kā liecina prognozes, pēc diviem gadiem šis skaits pārsniegs tūkstoti. Skolai pietrūkst kapacitātes, tēlaini izsakoties, skola jau tagad plīst pa vīlēm pušu. Tīnūžu pamatskolā šobrīd mācās 174 skolēni un tas faktiski ir maksimālais skaits, ko minētā skola var uzņemt.

Kādu risinājumu redzat?
Šogad būs gatavs jaunas sākumskolas būvniecības projekts. To realizējot, varēsim uzņemt vēl 240 bērnus. Savulaik, pārņemot Ikšķiles Tautas namu no Kultūras biedrības, mēs ieguvām nekustamo īpašumu – zemi, uz kuras tad varēsim realizēt jaunas skolas būvniecību. Tas būs atsevišķs mācību korpuss 240 bērniem, kas  atradīsies pie Ikšķiles vidusskolas, un būvniecības gaitā netiks traucēts šīs mācību iestādes darbs, kā arī netiks apdraudēta bērnu drošība. 

Attiecībā uz bērnu dārzu, viss atkarīgs no tehniskajiem projektiem. Pagāja gads, kamēr tikām skaidrībā, kur šī PII varētu atrasties. Lokālplānojuma procedūras rezultātā ir iegūta fantastiska vieta pilsētas centrā trīs hektāru platībā – tas ir Lībiešu parks vai mežs. Sabiedrībā izskanēja dažādi viedokļi, bija iebildumi pret koku ciršanu, bet, manuprāt, šajā gadījumā koku zaudējums nav tik būtisks, salīdzinot ar to, ko iegūs bērni. Jaunajā PII paredzētas astoņas grupiņas, kas varēs uzņemt 160 bērnus.

Pavisam nesen tika pārtraukt privātās PII "Mazulītis" darbība, kāds tam bija iemesls?
Minēto privāto PII apmeklēja 45 mazuļi, un par šīs iestādes darbības pārtraukšanu lēmumu pieņēma būvvalde. Iespējams, daļa vecāku par šo risinājumu būs neapmierināti, taču, iespējams, viņi pat nenojauta, kādām briesmām tika pakļauti bērni. Apsekojot ēku, būvinspektors konstatēja, ka tās austrumu un dienvidu pusē ir saplaisājuši pieci lielie vitrīnas logi, kas rada draudus bērnu un darbinieku drošībai. Uzskatu, ka šāda situācija ir nepieļaujama. Ēkas īpašniekam un lietotājam uzdots novērst konstatētos bojājumus.

Ikšķilē plānota arī jauna sporta halle?
Jā, jau izsludinājām iepirkumu sporta halles projektēšanai. Mums katastrofāli trūkst sporta būvju. Ikšķiles novadā ir vairākas sporta biedrības, bet pietrūkst sporta zāles. Halle taps Lupīnu ielas rajonā, kur jau šobrīd atrodas stadions, kas kalpo kā futbola laukums, un ir arī skeitparks. Lai varētu domāt par līdzekļu piesaistīšanu būvniecībai, pirmkārt, nepieciešama tehniskā dokumentācija.

Vai valsts sniedz kādu atbalstu šo ieceru realizēšanā, vai jātiek galā pašu spēkiem?
Mūsu attīstības nodaļai ir dots uzdevums meklēt iespējas līdzekļu piesaistei, taču, iespējams, ja Finanšu ministrija piekritīs, iepriekš minēto projektu realizēšanai ar izdevīgiem noteikumiem ņemsim kredītu valsts kasē, lai būvniecība neietekmētu tiešo pašvaldības budžetu, jo ir vēl daudz citu vajadzību. Kas attiecas, piemēram, uz Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzekļu apguvi, Pierīga ir ļoti neizdevīgā pozīcijā. Mēs neesam reģionālais centrs, neesam deviņu lielo pilsētu savienībā, ne kādā citā šādā veidojumā, kuriem pēc Nacionālā attīstības plāna ir iespēja apgūt šos struktūrfondu līdzekļus. Tajā pašā laikā Ikšķiles novads šogad izlīdzināšanas fondā iemaksāja 800 tūkstošus eiro, bet pēc diviem gadiem šī summa sasniegs jau pusotru miljonu. Lai aizstāvētu savu iedzīvotāju intereses un apvienotu spēkus, vairākas Pierīgas pašvaldības, tajā skaitā arī Ikšķiles novads, ir nolēmis veidot Pierīgas novadu biedrību.

Skolu un PII nepietiekamais skaits nav tikai Ikšķiles novada problēma. Ar to saskaras arī Ādaži, Ķekava, Salaspils, Carnikava un Babīte. Valdība diemžēl izliekas šīs problēmas neredzam, bet Pašvaldību savienība, lai arī cik skarbi tas neskan, manuprāt, šobrīd ir sašķelta un ar saviem resursiem vairs nespēj sabalansēt visas daudzās intereses. Protams, ir svarīgi atbalstīt arī tālākos Latvijas lauku novadus, taču jārēķinās, ka cilvēki, kas būvē mājas Pierīgā, pēkšņi nepārcelsies, piemēram, uz Ludzu. Pašvaldībai ir jārada visi apstākļi, lai cilvēki, ja reiz izraudzījušies šo vietu, šeit arī paliktu.

Ikšķiles centrā, līdzās dzīvojamai ēkai Skolas ielā 15, tika atklāts labiekārtots ielu tirdzniecības laukums un bērnu rotaļu laukums. Vai nākotnē ikšķilieši varētu sagaidīt vēl kādu jaunu nozīmīgu sabiedrisku objektu?
Šobrīd tiek projektēts Ikšķiles centrālais laukums pie tautas nama, kur būs strūklaka, pulksteņi un soliņi. Projektam gada beigās vajadzētu būt gatavam. Laukums atradīsies arī pie vidusskolas, tāpēc projektēšana tiek veikta ļoti atbildīgi, jo pašvaldības uzdevums ir novērst jebkurus riskus, kas varētu būt saistīti ar transporta plūsmu un bērnu drošību. Ikšķilei līdz šim šāda centrālā laukuma nav bijis. Domāju, kad šis projekts tiks realizēts, mēs iegūsi patiesi skaistu vietu.

Pašvaldība savā īpašumā Peldu ielā nesen ieguva zemes platību divu tūkstošu kvadrātmetru platībā, un tagad kopējā teritorija, kas pieder pašvaldībai šajā vietā, ir 3.2 hektāri. Nākotnē šeit varētu tikt izbūvēts kultūras centrs ar plašu un modernu zāli. Mēs neesam viendienīši, un cilvēkiem, kas nākotnē noteiks attīstības tendences, būs iespēja vieglāk realizēt dažādus projektus.

Vai plānots turpināt attīstīt arī ūdenssaimniecības projektus?
Mūsu vajadzības ir tieši tādas pašas kā lielajām pilsētām vai novadiem. Šoruden tiks izsludināta tehniskā projektēšana ūdens saimniecības tālākajai attīstīšanai, realizējot otro kārtu, kas paredz tālāk attīstīt kanalizācijas un ūdensvadu tīklus Ikšķiles pilsētā. Šajā jomā aktīvi strādā mūsu kapitālsabiedrība "Ikšķiles māja", un minētais projekts ir Ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītāja Ivara Viļuma pārziņā, kurš ir ļoti zinošs un pieredzējis speciālists. Pirmajā kārtā jau ir izbūvēta jauna, moderna atdzelžošanas stacija un attīrīšanas ietaises, kuru kapacitāte ir ļoti liela un šobrīd noslodze ir tikai 30–40 procenti.

Cik nozīmīga novadam ir uzņēmējdarbības attīstīšana?
Uzņēmējs jau pēc savas būtības ir nozīmīgs, jo rada naudu un darbavietas. Ja nebūtu uzņēmēju – mazo, lielo, vidējo, tad nebūtu līdzekļu, par ko realizēt daudzus nozīmīgus projektus, bet arī uzņēmēji nevar realizēt savu biznesu bez valsts un pašvaldības atbalsta. Tā ir mijiedarbība. Es pats savulaik esmu bijis uzņēmējs un arī mans dēls tagad ir augošs uzņēmējs, tāpēc man visi šie jautājumi ir labi zināmi un saprotami.

Novadā ir uzņēmējdarbības komisija, kas aktīvi strādā un līdzīgi kā kaimiņu novados uzņēmēji jau tuvākajā nākotnē plāno veidot biedrību. Ikšķiles novadā nav lielo uzņēmumu, bet lielākoties ir vidējie un mazie. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, rodas jaunas vajadzības. Tā bijis vienmēr – ja ir pieprasījums, rodas piedāvājums. Man personīgi patiktu, ja Ikšķilē taptu vēl kāda jauka kafejnīca vai vasarā būt vairāk āra kafejnīcu. Pašvaldība savās iespēju robežās palīdz un atbalsta uzņēmējdarbību, bet šīs iespējas reizēm ir ierobežotas.

Ikšķiles novads vienmēr sevi pozicionējis kā novads, kuram ir svarīgas arī garīgās un kultūrvēsturiskās vērtības...
Jā, tā tas patiešām ir. Šogad Ikšķile nosvinēja savu 830 gadu jubileju, un šajā svētku reizē mēs redzējām, cik cilvēki ir dažādi un kādas ir viņu intereses. Pašvaldība apliecināja, ka tai ir kapacitāte un ir ko piedāvāt. Turpināsim izdot Ikšķiles almanahu, par kuru ir ļoti labas atsauksmes. Tā veidotājs Valdis Villerušs vienmēr ir kritizējis jebkuru varu, bet tajā pašā laikā viņš dod sabiedrībai savu ieguldījumu un līdzdarbojas. Mēs atbalstām šādas lietas, jo Ikšķiles novadā ļoti daudzi cilvēki ir saistīti ar literatūru un dažādiem mākslas veidiem.

Jau trīs gadus mums ir arī sava Mūzikas un mākslas skola un 160 novada bērni šeit var iegūt profesionālās ievirzes izglītību, kas palīdz veidot arī pasaules uzskatus un personību. Ikšķiles novads ir iedibinājis arī Dzintara Soduma balvu, kas ir fantastisks valsts nozīmes projekts. Vēl vēlamies iedibināt arī Jāņa Kugas balvu, un šajā sakarā Ikšķiles novada vadība tikās ar Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru un mācībspēkiem. Arī kultūras jomā mums vēl ir daudz ieceru un daudz darāmā.

Kaimiņu novadu domēs ir notikusi varas maiņa, cik mierīga vai nemierīga ir dzīve Ikšķilē?
Es vienmēr esmu centies strādāt tā, lai būtu rezultāts, un mums ir izveidojusies laba komanda. No darbiniekiem daudz tiek prasīts, dažbrīd tas varbūt ir pat skarbi, bet, lai noturētu šo augstu nolikto latiņu, ir ļoti daudz jāstrādā. Kas attiecas uz lēmējvaru, uz deputātiem, varu pateikt lielu paldies visiem, kas ir snieguši savu atbalstu mūsu kopējā darbā. Diemžēl ir arī atsevišķi deputāti, kas to neizprot, kam nav ne mērķa, ne atbildības sajūtas. Viņiem nav arī ideju, lai gan deputātu krēslos atradušies tikpat ilgi, cik es vadībā. Viņi visu noliedz. Varu minēt konkrēti – tie ir deputāti, kas ievēlēti no "Apvienības iedzīvotājiem" – Logina kungs un Upaciera kungs.

Var, protams, citus kritizēt un apliet ar dubļiem, bet tad ir jānāk pašiem ar reāliem priekšlikumiem, bet visā šajā laikā no iepriekš minētajiem deputātiem nav bijis neviena iesnieguma, nevienas labās idejas. To pat grūti nosaukt par demagoģiju, tā vienkārši ir infantila rīcība un attieksme. Es vienmēr esmu aicinājis visus kopā strādāt novada labā, jo tas ir smags darbs, kur nepieciešamas spējas pārliecināt, aizstāvēt savu ideju un, protams, nepieciešamas arī zināšanas un pieredze. Man nav mērķa par katru cenu noturēties amata krēslā gadiem ilgi. Mēs strādājam, lai būtu rezultāts. Darāmā vēl ir daudz, tāpēc varu tikai cerēt nostrādāt šajā sasaukumā līdz galam, balstot šīs cerības uz savu un kolēģu darbu, bet jārēķinās – jo vairāk tu izdari, jo vairāk no tevis prasa.

Ko Jūs gribētu novēlēt saviem novadniekiem?
Varu novēlēt, lai izdodas viss iecerētais, lai pietiek spēka, gudrības un prasmes to visu sasniegt. Vēlos arī aicināt – ja jums ir konstruktīvas idejas, nāciet uz pašvaldību, šīs idejas apspriedīsim un meklēsim risinājumus.