Ikšķilieši tiekas ar rakstnieces Zentas Ērgles mazdēlu 

Vairāk attēlu galerijā

Šodien Ikšķiles tautas namā uz kārtējo tikšanos pasākumu ciklā "Iepazīsti Ikšķiles novadu" pulcējās Senioru lasītāju klubiņa dalībnieki un citi interesenti.

Par savu vecmāmiņu – arhitekti, rakstnieci un ceļotāju – stāstīja Zentas Ērgles mazdēls Artis Ērglis. Z.Ērgle sarakstījusi vairāk nekā 30 grāmatu (kopējā tirāžu virs 2 miljoni eksemplāru, grāmatas tulkotas 15 valodās). Daudzas no tām, arī pati pirmā autores grāmata - "Mūsu sētas bērni" - tapusi Ikšķilē. Šī grāmata iznāca 1956. gadā.

Vairākas no Z.Ērgles sarakstītajām grāmatām ir tieši saistītas ar Ikšķili. Pēc kādas ne visai veiksmīgas sēņošanas tuvējā mežiņā kopā ar draudzeni, pazīstamo bērnu grāmatu ilustratori Margaritu Stārasti, radusies ideja uzrakstīt grāmatu par sēnēm "Labi sēņu māmiņai" (Z.Ērgles pasakas, M.Stārastes ilustrācijas). 70 gadu beigās tapusi stāstu sērija par Ikšķili un tās cilvēkiem, kur viens no stāstu varoņiem ir arī rakstnieces mazdēls Artis. Saistība ar Ikšķili atrodama arī 2010.gadā izdotajā krājumā "Pāri gadiem bērnības zemē".

A.Ērglis rakstnieces popularitāti skaidro ar to, ka Zenta Ērgle rakstīja īsi, konkrēti, neizplūstot garos aprakstos. "Bērniem un pusaudžiem ir ļoti attīstīta fantāzija, un nevajag aprakstīt, kāds ir tā vai cita stāsta varonis, vajag mācēt ieskicēt, un viņa to prata. Grāmatās ir daudz tiešās runas un darbības. Visi grāmatās aprakstītie notikumi notiek tajā laikā, kurā mēs dzīvojām. Lasot grāmatas, mēs varējām integrēties šajā stāstā un iedomāties sevi grāmatas varoņu vietā. Stāstos aprakstītais notika mums apkārt, un tā bija mūsu ikdiena – viss, kas notika, skolā un pagalmā," saka A.Ērglis.

Z.Ērgles atstātais mantojums Ikšķiles novadā ikdienā izjūtams arī citādā veidā. Būdama pēc profesijas arhitekte, mūsdienu izpratnē ar specializāciju pilsētplānošanā, 1954.gada oktobrī ar Ikšķiles ciema izpildkomiteju viņa parakstījusi līgumu par Ikšķiles projektēšanu. 1955. gadā tapa pirmais Ikšķiles projekts, kurš patlaban glabājas Ikšķiles novada pašvaldības būvvaldē. 

"Ir divas lietas, kas palikušas no Zentas Ērgles izstrādātajiem projektiem un kuri ietekmē arī mūsdienu Ikšķili – ielu platums, kāds tas bija uzprojektēts pirmajā plānā, un ielu nosaukumi. Līdz piecdesmito gadu vidum Ikšķilē ielu nosaukumi nemaz nav bijuši,” stāsta A.Ērglis. 

Katrs pasākuma dalībnieks saņēma dāvanu – grāmatzīmi ar kaķi, ko Zenta Ērgle uzzīmējusi 14 gadu vecumā. Ikšķiles bibliotēkai A.Ērglis  uzdāvināja bukletus par rakstnieci un divus Z.Ērgles  ex librus – vienu, ko zīmējis Pēteris Upītis, otru – Edgars Ozoliņš, kurš visvairāk ilustrējis viņas  grāmatas.

Liecības par novadnieci Z.Ērgli glabājas arī Ikšķiles vidusskolas muzejā. Tā vadītāja Anna Indāne uz tikšanos bija atnesusi plakātus un citus materiālus, kas raksturo Z.Ērgles saistību ar Ikšķiles vidusskolu, kur viņa bija biežs viesis.