Atklāj sarunu ciklu par Zilajiem kalniem 

Vairāk attēlu galerijā

24.septembra novakarē Ikšķiles novada pašvaldībā notika cikla "IEPAZĪSTI ZILO KALNU BAGĀTĪBAS" pirmā saruna par tēmu "ZILIE KALNI DABAS RITMOS".

Izglītojoši praktisko programmu organizēja Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa ”Zilie kalni” attīstības aģentūra” sadarbībā ar grupu “Pokaiņu akadēmija”. Sarunas ievadā “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa ”Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktore Ieva Kraukle sacīja, ka sarunu cikla mērķis ir paskatīties uz Zilajiem kalniem no cita skatu punkta.

Taču, lai novērtētu Zilo kalnu bagātības, jāsaprot, kas Zilie kalni ir, kā tie veidojušies, tādēļ sarunas turpinājumā Kraukles kundze īsumā tos raksturoja: „Ja mēs runājam par bagātībām, kādas ir Zilajos kalnos, pirmā ir dabas bagātība. Dabas parks kā īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidots 2004.gadā, un šogad tam aprit desmitā gadadiena[..] Tā pamats, kas visus piesaista, ir osu grēda jeb pauguri, kurā sastopami noteikti biotopi un sugas. Osu pauguri veidojušies, kūstot un atkāpjoties ledājiem. Latvijā osu pauguri skaitliski nav daudz, un vienus no tiem mēs varam redzēt Zilajos kalnos. Nozīmīgas dabas vērtības ir arī osu priežu mežiem raksturīgās sugas. Zinātnieki uzskaitījuši 58 augu sugas, 18 no tām ir īpaši aizsargājamas, 35 putnu sugas, 6 no tām ir īpaši aizsargājamas, kā arī vairākas retas kukaiņu sugas, dažādus dzīvniekus, kas dzīvo vai tikai pa retam ienāk parka teritorijā. Jāatzīmē arī atpūtas jeb rekreācijas potenciāls, piemēram, kūrorts šeit atrodas jau no 1862. gada. Svarīga ir gan šī mierīgā atpūta un dabas baudīšana, gan arī aktīvā sportošana, kam īpaši svarīga loma Zilo kalnu mežos. Dabas bagātības veicina domāt arī par vides izglītību. Pieminama arī kultūrvēsturiskā vērtība- pilskalns.”

Sarunu par Zilajiem kalniem jau citā skatījumā turpināja Lauris Daņilovs no kopas „Pokaiņu akadēmija”, uzsverot domu, ka mums kopā jāveido stāsts- leģenda par Zilajiem kalniem „Es mēģināšu paskatīties uz Zilajiem kalniem ar domu, ka uz pasaules ir daudz enerģētiski spēcīgu vietu, lai cilvēks varētu izmantot šo vietu, nenodarot ļaunumu sev un dabai. Esmu mācījies ģeoekoloģiju, astronomiju un astroloģiju, jo nevar runāt par zvaigznēm, nezinot, kas notiek uz zemes. Esmu nonācis pie interesanta secinājuma, ka Ogre un Ikšķile atrodas uz milzīga zemes lūzuma sieta, vietā, no kurienes nāk zemes enerģija- zeme ar kosmosu apmainās enerģijām,” atklāja Daņilova kungs.

Tālāk viņš turpināja domu, ka cilvēks atrodas pa vidu, laiž caur sevi šo enerģiju. To, cik daudz cilvēks ir spējīgs uzņemt enerģijas, nosaka apziņa- cik atvērts domāšanā, savos viedokļos viņš ir. Ja cilvēka domāšana, spriedumi un lēmumi ir ierobežoti, brūk cilvēka iekšējā enerģētika un organisms. Ja zemes spēka vietās dabā viss aug daudz labāk un krāšņāk, kādēļ cilvēks kā dabas daļa šeit jūtas slikti? Tas norāda uz to, ka mēs domāšanā esam novirzījušies no dabiskā ceļa. Ja mēs sākam to saprast, varam vērst par labu un izmantot dabas enerģiju pozitīvā virzienā. Tāda ir Daņilova kunga pamatdoma, lai vērstu uzmanību, ka Ogre un Ikšķile atrodas uz īpašiem dabas veidojumiem, un mums jāizmanto to, ko vide dod. Ir atlicis tikai izzināt, saprast un lietot šo milzīgo resursu. Mēs varam izzināt pasauli, bet nevaram norobežoties tikai ar vienas lokālas vietas izpēti, jāskatās pasaule kopsakarā. Visa zemeslode ir nosēta ar sakrālām būvēm un spēcīgām vietām. Veidojot stāstu par Zilajiem kalniem, jāievērtē to vieta pasaules kopsakarībās.

Mums jāzina vieta, uz kuras mēs dzīvojam. Senie cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabas likumiem, mācēja šīs dabas likumsakarības izmantot savā labā. Ir hipotēzes, ka tādas vietas kā Zilie kalni, Pokaiņi ir bijuši konkrēti mehānismi, kas izmantoti laika apstākļu kārtošanai. Zināms, ka, piemēram, Ogres Zilo kalnu turpinājums- Ķentes kalns ir bijis izteikti apdzīvots 5.-9.gs. Par to saglabājušies daudzi nostāsti un teikas. Mums jāapzinās, ka  Zilie kalni gadsimtu gaitā  ir sevī saglabājuši dažādu informāciju.

Sarunā klātesošie uzzināja daudz jauna arī par citiem jautājumiem, piemēram, par elektromagnētisko lauku, kas veicina domāšanu, un gravitācijas lauku, kas dod dzīvības spēku, par ģeogrāfiskajiem centriem, senajām spēka vietām pasaulē un Latvijas teritorijā.  

Turpmākās plānotās aktivitātes:

Trešdien, 15.oktobrī pulksten 18.00 Ogres vēstures un mākslas muzejā notiks SARUNA "SAULES CEĻŠ LAIKĀ un ZILAJOS KALNOS”.

Sestdien, 25.oktobrī pulksten 11.00 Zilo kalnu Lazdukalnā, SAKOPŠANAS TALKA “ZILO KALNU SAULES TAKĀS”.

Sestdien, 15.novembrī pulksten 12.00 PASTAIGA “PA ZILO KALNU SAULES TAKĀM VEĻU LAIKĀ”.

Dalība visos pasākumos ir bez maksas.