Ikšķilē Dzejas vakarā viesojas Stefans Ezra Dimiters 

Vairāk attēlu galerijā

Šovakar pļaviņā pretī Ikšķiles vidusskolai visai simboliskā vietā – pie skulptūras "Domātājs" - saradās pulciņš ļaužu, kam patīk rakstīt, lasīt un klausīties dzeju.

Dzejas vakars pilsētā notiek jau ceturto gadu, un tas jau kļuvis par tradīciju. "Ideja rīkot Dzejas vakaru ārpus skolas nāca no skolēniem. Viņi uzskatīja, ka Čaka dzeja ir jārunā parkā. Tā mēs sākām ar nelielu Aleksandra Čaka dzejas kompozīciju Ikšķiles 800-gades skvērā, kur "uzkavējāmies" trīs gadus. Šoruden Dzejas vakara radošā grupa nolēma, ka laiks paceļot pa Ikšķili. Tā esam nonākuši pļaviņā pretī skolai,” stāsta viena no Dzejas vakara organizētājām, Ikšķiles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Zane Bēķe.

"Šis pasākums ir vērsts uz skolēnu, skolotāju un jebkura Ikšķiles novada iedzīvotāja jaunradi. Dzeja ir vienreizējs, emocionāls pārdzīvojums, un, ja to uz papīra neuzliek, atkārtot vairs nevar. Lai arī reizēm šķiet, ka jaunieši ir attālinājušies no dzejas, kā nāk rudens, tā visi sarosās un dara to ar lielu prieku," piebilst Z.Bēķe.

Savus dzejoļus lasīja Ikšķiles vidusskolas skolēni, bijušais Ikšķiles vidusskolas, tagad Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.klases skolnieks Morics Mūrnieks un Ikšķiles vidusskolas skolotāja Velga Pujāte.

Uz dzejnieku soliņa goda vieta tika ierādīta viesim  – dzejniekam Stefanam Ezram  Dimiteram, kurš ne tikai lasīja savus dzejoļus, bet arī dziedāja.

Dzejas vakara vadītāja Z. Bēķe atklāja, ka Stefana Ezras  Dimitera dzejoļu krājums "Pasmaidi kaut vai ar otu!" šogad tika nominēts Dzintara Soduma balvai, ko par novatorismu literatūrā piešķir Ikšķiles novada pašvaldība.

Pasākuma izskaņā Stefans Ezra Dimiters  Ikšķiles vidusskolas jaunajiem dzejniekiem dāvināja savu dzejoļu krājumu un kopā ar savu mammu – Līgu Dimiteri - pievienojās Ikšķiles vidusskolas korim.