Ikšķiles tautas namā Aivars Vilipsons un Nora Ikstena

Palielināt attēlu

8. augustā Ikšķiles novada svētku ietvaros Ikšķiles tautas namā nebijis pasākums! Atklājam mākslinieka Aivara Vilipsōna izstādi (3in1) x2.

Grafikas un tēlniecības grands un virtuozs, kurš pēdējā laikā demonstrējis arī savas gleznas jeb "bilžukus", kā pats tos dēvē, savā jaunākajā personālizstādē rāda no katras savas mākslas lauciņa mākslas jomas pa diviem darbiem- divas skulptūras, divas grafikas, divus "bilžukus". Autora vārdiem skopi jeb vilipsōniski izsakoties- "gada rosības minimumu".

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne par Vilipsōnu un viņa jauno izstādi teikusi- "Vienmēr esmu ieskatījusi, ka mākslinieka vērtību, individualitāti, potences nosaka amplitūda,kurā viņš iespēj realizēt savas ieceres. Lai to veiktu nepietiek tikai ar amata mākām, tas pieprasa arī personības klātbūtni, vērienu. Un šajā ziņā Aivara Vilipsona vieta un nozīme Latvijas pašreizējā mākslas kopainā ir ļoti stabila. Tas ļauj redzēt to "jaunās skaidrības atnākšanu" šajā ekspozīcijā un dod drošibas sajūtu par nākamību."

Līdztekus izstādei atveram Noras Ikstenas grāmatu "Ulubeles pasakas", kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Vilipsōnu. Grāmata veltīta mūsu Ikšķilei.

Pati autore to raksturo šādi- "Ulubele- tā jau no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem rīdzinieki dēvēja savu vasaras mājvietu Ikšķili. Daugavas tuvums, vecais Ozoliņparks, vēl neapbūvētās pļavas un lauki bija īsta vasaras paradīze un sapņu zeme. Mani vecvecāki Ārija un Jānis Kalnzemnieki savu Ikšķiles Ulubeli iekopa simts metrus no tolaik vēl neappludinātā Daugavas krasta. Cauri viņu zemes gabalam gāja akmeņains ceļš, pa kuru savulaik uz Ikšķiles vecajiem kapiem zirgu pajūgos apglabāt veda latviešu strēlniekus, kritušus cīņās par Latvijas brīvību Nāves salā. Te auga ozols, kas arī noteica manu vecvecāku izvēli. Visas savas bērnības vasaras un brīvlaikus pavadīju šajā Ulubelē un tās apkārtnē, kas tagad kļuvusi par manu pastāvīgo dzīves vietu. "Ulubeles pasakas " ir mans veltījums Ikšķilei."