Kultūras cienītāji malko Jāņa Kugas dzimšanas dienas kafiju 

Vairāk attēlu galerijā

12.decembrī Ikšķiles tautas namā Ikšķiles Kultūras biedrība aicināja novadniekus kopā ar mākslas zinātnieci Edvardu Šmiti uz profesora Jāņa Kugas dzimšanas dienas kafiju, lai kopīgi dalītos pārdomās par mākslinieka dzīves gājumu un viņa daiļradi.

Jāņa Kugas darbu izstāde tautas namā bija skatāma no 2. līdz 13.decembrim. Daudzi no tiem Ikšķilē izstādīti pirmo reizi.

Ar mākslinieka dzīves svarīgākajiem notikumiem un radošo darbību pasākuma apmeklētājus iepazīstināja mākslas zinātniece Edvarda Šmite, sniedzot plašu ieskatu J. Kugas bērnības gaitās, skolas gadu notikumos, vēlāk- dzīves pavērsienos svešumā, viņa darba specifiku un neparasto skatījumu uz dzīvi. Ikšķiliete, mākslas vēsturniece un pedagoģe Lija Karlova dalījās Jāņa Kugas un Kārļa Miezīša, kas savulaik bijis viņa skolnieks, pieredzē. Māksliniece Dace Pelše ar stāstījumu par viņas tēva Antona Medņa atmiņām, kurš savulaik arī bijis viņa skolnieks.

Zināms, ka mākslinieka saikne ar savu dzimto zemi bijusi ļoti spēcīga, kas jūtams arī viņa darbos- lai arī daudz gleznojis svešumā, lielā daļā darbu attēlotas Latvijai tik raksturīgās dabas ainavas.

Jānis Kuga dzimis 1878.gada 12.decembrī Ikšķiles pagasta "Puriņos". Trīs ziemas mācījies tuvējā "Ķēķa" pagastskolā. 1889./1890.mācību gadu aizvadījis Ikšķiles draudzes skolā. Vēlāk ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

1905.gadā beidzis barona Štiglica zīmēšanas skolu Pēterpilī, iegūstot mākslinieka grādu un ārzemju stipendiju diviem studiju gadiem Parīzē. Studiju nolūkos apceļojis mākslas centrus Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā.

Strādājis par profesoru un dekoratīvās meistardarbnīcas vadītāju Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā. No 1934.gada bijis akadēmijas rektors. Mākslinieciskā darbība galvenokārt izpaudusies dekoratīvā, reliģisku tematu, dabas skatu un portretu glezniecībā.

Piedalījies ar saviem darbiem izstādēs Bostonā, Ņujorkā, Parīzē, Londonā, Briselē, Kopenhāgenā, Oslo, Stokholmā, Helsinkos, Tallinā, Varšavā, Berlīnē.

Apbalvots ar Latvijas Trīszvaigžņu ordeni un Nopelnu krustu, Polijas ordeni – Polonia Restituta, Beļģijas Leopolda II apbalvojumu, Francijas – Grand Prix un Legion d’Honneur.

Kad Jānis Kuga atgriezās dzimtajā zemē, viņš kļuva par pirmo latvju teātra glezniecības meistaru, kuram līdzīgu Latvijā vēl nepazina.

Atmiņas par bērnību un Daugavu vedināja mākslinieku atgriezties Ikšķilē. 1921.gadā viņš izraudzījās zemes gabalu Daugavas senlejas kraujā, kur uzcēla māju.

Daugava māksliniekam bija dzīva upe, viņa upe, pie kuras kļāvās tēva kopti tīrumi, Daugavas krastos bija dzimuši un miruši viņa senči, Daugavas krastos tie cīnījās pret tumšo, smago dažādu iekarotāju varu. Profesors bija arī Daugavas svētku tradīcijas iedibināšanas autors. Šos svētkus kopīgi organizēja Labierīcības biedrība un Kultūras biedrība. Pirmie Daugavas svētki notika 1931.gadā, jūlija pirmajā svētdienā. Daugavas svētku izrīkojumos deviņus gadus uzstājās ievērojami latviešu mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāti.

1944. gadā Jānis Kuga emigrēja uz Vāciju. 1950.gada jūnijā no Vācijas izbrauca uz ASV, uz Ņujorku un tālāk uz Bostonu.

Pēdējā dzīves gadā mākslinieks pārcēlās uz Kanādu, kur viņa dzīves gaita noslēdzās 1969.gada 24.novembrī. Mākslinieks apbedīts Toronto, Jorkas latviešu kapsētā.