Ikšķiles novadā sakops karavīru kapus

Palielināt attēlu

Tuvojoties 18.novembrim, atcerēsimies Latvijas zemē kritušos karavīrus. Mēs esam atbildīgi, lai viņu atdusas vietas būtu sakoptas un cienīgas. 19. oktobrī Ikšķiles 1. Pasaules karā kritušo karavīru kapsētā "Kaparāmuri" tiks organizēti apjomīgi darbi.

Vairākas studentu korporācijas turpinās darbu pie kapsētas stāvokļa uzlabošanas. Sadarbojoties studentu korporācijām ar Ikšķiles novada pašvaldību tiks paveikti būtiski kapsētas stāvokļa uzlabojumi.

Kapsētas vēsture: Kapsētā apbedīta daļa no Krievijas armijas kritušajiem karavīriem Ikšķiles priekštilta nocietinājumos (Nāves salā). Apglabātie ir no 480. Daņilovskas, 478. Toržakas ločenskas, 479. Kadņikovas, 210. Broņeckas pulkiem, 130. Hersonas kājnieku pulka, 6. Sibīrijas korpusa 10. Sibīrijas strēlnieku pulka. Šeit apbedīti arī vairāki citās daļās dienējušie latviešu, igauņu un lietuviešu karavīri no 480. kājnieku pulka Kārlis Mežciems, Eduards Kruklis, Mārtiņš Ķuzens, Augusts Paeglītis, Augusts Tops (Pops), Jans Plonīpu, Vilhelms Kreuss, Antons Janušenis, no 477. kājnieku pulka Jānis Vilnītis.

1935.gadā pēc vingrošanas biedrības "Krievu Sokoļņa" iniciatīvas arhitekts V. M. Šervinskis izstrādāja pieminekļa projektu, kuru neizdevās realizēt. Padomju okupācijas laikā kapsētā notika rekonstrukcijas darbi, nolīdzināja kapu kopiņas un 1968. gadā uzstādīja 44 piemiņas laukakmeņus, kur viens akmens simboliski apzīmēja 100 kritušos karavīrus, tomēr pieminekļa autors bija pieļāvis kļūdu, jo uzstādīto laukakmeņu skaits atbilst kopējam tuvākās apkārtnes kapsētās apbedīto skaitam. Padomju laikā uzstādīja arī kāpnes, kuru augšgalā abās pusēs novietoja pa šķeltam laukakmenim.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kapsētu apsaimnieko Ikšķiles pašvaldība, kopš 2010. gada visās Ikšķiles novada kapsētās ar pašvaldības finansiālu atbalstu turpinās kapu sakopšanas darbi.