Klāt rudens un dzejas dienas Tīnūžos

Palielināt attēlu

Kad dzirdamas dzērvju klaigas, kas kārtojas kāšos augstu gaisā, lai dotos prom uz dienvidiem, ir skaidrs, ka rudens klāt un, ne tikai.

Kopš 1965.gada septembrī visā Latvijā notiek dzejas dienas – šogad jau 46.reizi. Dzeju lasa visur – Rīgā, Esplanādē, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē un citur, pieredzējuši, nopietni, sevi apliecinājuši dzejnieki.

Arī mēs Tīnūžos vēlamies pieskarties dzejas brīnumainajai pasaulei un dzirdēt jauno, vēl tikai topošo dzejnieku dzeju, mēģināt izprast, kas jaunajiem sāp, skumdina, iepriecina, kādas pārdomas rodas, iepazīstot pasauli. Esam aicinājuši mūsu jauno paaudzi – tīnūžniekus un viņu draugus, kas raksta dzeju, dalīties savā dzejas radīšanas procesā. Jaunais dzejnieks Mārtiņš Dubovskis iepazīstinās ar savu pirmo dzejoļu grāmatu "Švīka uz spoguļa virsmas". Pirmo reizi publikai savus dzejoļus lasīs Linda, Megija un Roberts.

Un tā, piektdienas vakarā uz jauno dzejas lasījumiem un diskusijām atnāca Tīnūžu jaunieši, draugi un kaimiņi. Mārtiņš pastāstīja, kā tapusi viņa dzejas grāmatiņa, lasīja dzeju no tās un atbildēja uz jautājumiem. Tika dots vārds arī pārējiem jauniešiem. Linda atzina, ka vēl tikai iepazīst dzejoļu rakstīšanu, bet zina, ka tā nebūs viņas sirdslieta, tuvāka tomēr ir mūzika un teātris. Arī Megija atzina, ka viņai vēl viss priekšā, jo, lai nopietni dzejotu, šai nodarbei nepieciešams veltīt vairāk laika. Roberts, lasot savus dzejoļus, pastāstīja, ka dzejošana ir kā dienasgrāmatas rakstīšana, viņš piefiksē dienu un datumu, kad dzejolis tapis, lai atcerētos, kādas izjūtas, pārdomas tieši tobrīd pārņēmušas. Katram no viņiem ir citādākās attiecības ar dzeju, bet visi bija vienisprātis, ka, lai rakstītu dzeju, ir nepieciešama iedvesma. Klausītājus interesēja, kā tā top, kas jaunajiem dzejniekiem liek rakstīt, raisījās diskusijas. Noslēdzot pasākumu, novēlējām, lai jaunie dzejnieki neapstātos, bet turpinātu rakstīt!