Ikšķiles pašvaldībā tiekas novada uzņēmēji 

Vairāk attēlu galerijā

29.aprīlī Ikšķilē notika Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra un Ikšķiles novada pašvaldības organizētā diskusija novada uzņēmējiem.

Uz tikšanos ar uzņēmējiem bija ieradušies Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji - Ogres nodaļas vadītāja  Anita Anševica,  uzņēmējdarbības konsultante Liene Dreiska un Ikšķiles novada lauku attīstības konsultante Dzidra Dombrovska,  Ikšķiles novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Indra Leja un domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Pašvaldība labo ceļus un samazina nodokļus

"Tas ir tikai mīts, ka visu paveiks pašvaldība. Valsts varai vispirms ir jāmaina attieksme pret uzņēmējiem gan saistībā ar nodokļu politiku, gan jādod iespēja pašvaldībām daudz elastīgāk rīkoties ar savu budžetu un atbalstīt uzņēmējdarbību,” norāda I.Trapiņš.
 

Tajā pašā laikā Ikšķiles novada pašvaldība savu iespēju robežās cenšas uzlabot uzņēmējdarbības vidi, sakārtojot infrastruktūru (salabojot pašvaldības ceļus) un piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi tiem uzņēmējiem, kas ir deklarējuši savu darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kā atklāja I.Leja, pirms diviem gadiem veiktajā aptaujā noskaidrots, ka uzņēmēji no pašvaldības visvairāk gaida nevis infrastruktūras sakārtošanu vai nodokļu atlaides (arī tas ir svarīgi), bet informāciju, kuras viņiem ikdienā nereti pietrūkst.

Jau esošajiem piepulcējas jauni uzņēmēji

Ikšķiles novadā patlaban ir ap 80 uzņēmēju. Uz tikšanos bija aicināti gan esošie uzņēmēji, gan tie, kas tikai vēl plāno uzsākt uzņēmējdarbību. Šoreiz lielāku ieinteresētību par tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem izrādīja jaunie un vēl topošie uzņēmēji.

Jānis Kalniņš, kurš jau mēģinājis uzsākt celtniecības un autoremonta biznesu, saskaroties ar nopietnu konkurenci, nolēmis savā zemnieku saimniecībā attīstīt veselības atjaunošanas pakalpojumus, kas saistīti ar viņa pašreizējo – masiera – profesiju. "Lauciņš, kurā varr darboties ir diezgan plašs, jo mūsdienu dzīves ritms iespaido veselību - daudzi cilvēki pārstrādājas, staigā līkām mugurām un viņiem nepieciešama palīdzība," pārliecināts J.Kalniņš.

Iveta Blumberga gatavojas nodarboties ar lauku tūrismu. "Pirms pāris gadiem iegādājāmies īpašumu vēsturiskā vietā – Lejaskalnu pilskalnā, par kuru daudzi nemaz nav dzirdējuši. Kalns ir otra augstākā vieta bijušajā Ogres rajona teritorijā tūlīt aiz Zilajiem kalniem, tāpēc plānojam iegādāties visām prasībām atbilstošu pacēlāju un izveidot atpūtas bāzi, kur varētu atpūsties gan vasarā, gan ziemā,” stāsta topošā uzņēmēja.

Kur ņemt naudu un padomu, kā pie tās tikt?

Gan Jānis Kalniņš, gan Iveta Blumbergai, gan arī  Everita Meiere, kuras ģimene kopš šā gada janvāra apsaimnieko viesnīcu Ikšķilē, uz tikšanos bija atnākuši, lai iegūtu informāciju par iespējām piesaistīt finanšu līdzekļus biznesa attīstībai. Everitas Meieres uzņēmums "Spadrops" ir finansiāli izdevīgākā situācijā, jo tam ir investori Ķīnā, taču arī pašiem viesnīcas apsaimniekotājiem, lai paplašinātu pakalpojumu klāstu, jādomā par līdzekļu piesaistīšanu.

I. Leja, kura ir arī Publiskās un privātās partnerības biedrības "Zied zeme" valdes locekle, informēja jaunos uzņēmējus par iespējām piedalīties biedrības izsludinātajos projektos.

Topošos uzņēmējus interesēja arī citas iespējas, kā iegūt finansējumu.

Savukārt pieredzējušais uzņēmējs Edmunds Peslaks – SIA "Peslaks metālapstrāde" direktors -, kura vadītais uzņēmums jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar metālapstrādi, pret iesaistīšanos dažādos projektos ir visai skeptiski noskaņots.

"Jezga ap Eiropas struktūrfondu naudu ir par sarežģītu, lai amatnieks tajā iesaistītos. Daudz vienkāršākas ir attiecības starp banku un uzņēmēju, kur nav uzraugošo institūciju, kuru piedāvātie spēles noteikumi nemitīgi mainās. Šajā ziņā esmu konservatīvs,” atzīst uzņēmējs.

Lauku konsultāciju centrā pieejama bezmaksas palīdzība

Lauku konsultāciju un izglītības centrs piedāvā izglītojošos  seminārus, apmācības lauku uzņēmējiem, kā arī stāsta skolēniem par uzņēmējdarbību laukos, informē A.Anševica.

Konsultāciju centrs veic arī pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējus, kas vēlas paplašināties vai izveidot blakus nozari jau esošai uzņēmējdarbībai.

"Ja uzņēmējam ir vēlme nodarboties ar lauksaimniecību, bet bankai šis cilvēks nav interesants, mēs viņam palīdzam bez maksas sakārtot grāmatvedību, uzrakstīt biznesa plānu, sniedzam konsultācijas, tajā skaitā juridiskās. Ja centra rīcībā nav nepieciešamā speciālista, pieaicinām ekspertu no malas. Arī šis pakalpojums ir bez maksas,” uzsver A.Anševica.

Sarunās ar centra speciālistiem uzņēmēji varēja noskaidrot sev interesējošos jautājumus.

Uzņēmēji turpmāk tiksies biežāk

Tā kā vienā tikšanās reizē nav iespējams izdiskutēt visas problēmas, uzņēmēji vienojās, ka turpmāk tiksies vismaz reizi ceturksnī. Jau tika izteiktas idejas par kopīgu piedalīšanos ne tikai Uzņēmēju dienās, bet arī novada svētkos, kuru laikā vietējie uzņēmēji varētu prezentēt savu darbību.

"Popularitāti iekarojusi uzņēmēju gada balva "Gada komersants”, ko jau trešo gadu piešķiram novada uzņēmējiem. Taču paši uzņēmēji ļoti reti nāk uz pašvaldību saistībā ar uzņēmējdarbību, izņemot gadījumus, kad viņi nolemj kaut ko būvēt. Starp pašvaldību un uzņēmējiem trūkst saskarsmes punkta, nav pietiekami attīstītas diskusijas un dialogs, tāpēc kopīgiem spēkiem centīsiemies šo situāciju vērst par labu,” norāda I.Leja.