
Ikšķilieši izvērtē katoļu draudzes dievnama skiču projektu
Ikšķiles novada pašvaldības zālē notika Ikšķiles Sv.Meinarda Romas katoļu draudzes dievnama ēkas skiču projekta publiskās apspriešana sanāksme, kurā piedalījās ap pussimts ikšķiliešu.
Klātesošie pauda atbalstu dievnama celtniecībai, taču diskusijas izraisījās par tā ārējo veidolu un lielumu.
Ikšķiles Sv.Meinarda Romas katoļu draudzes dievnama ēkas skiču projekta publiskā apspriešana tika uzsākta 18.janvārī un ilgs vēl līdz 28.februārim.
Atbalstu dievnama celtniecībai rakstiskā veidā paguvušas izteikt jau vairāk kā 200 personas. Neviens nav iebildis pret baznīcas celtniecību Ikšķilē, taču publiskās apspriešanas sanāksmē atsevišķi ikšķilieši pauda bažas, vai plānotais dievnams nav pārlieku liels un vai draudze spēs segt tā uzturēšanas izdevumus.
Jautājums radās arī, kā tiks nodrošināta nokļūšana ēkas otrajā stāvā paredzētajā lūgšanu zālē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Daži klātesošie norādīja, ka viņi vēlētos mūsdienīgāku ēkas arhitektonisko risinājumu, ko arhitekte Guna Graudupe iecerējusi klasiskā stilā.
Dievnamu nebūvē vienam gadam vien
Vēl pirms publiskās apspriešanas sanāksmes, iepazinusies ar atsauksmju un ierosinājumu grāmatā paustajiem viedokļiem, G.Graudupe, kura projektējusi baznīcas arī Cesvainē, Gulbenē, Smiltenē, Olainē un citviet, norādīja, ka konstruktīva un pamatota kritika vienmēr vērtējama pozitīvi. Tāpēc jau šis ir skiču projekta apspriešanas laiks, un tajā vēl iespējams veikt korekcijas.
Tomēr arhitekte uzskata, ka tieši klasiskā stilā celta baznīca Ikšķilē būtu visiederīgākā, jo dievnamus jau nebūvē vienam gadam vien, un tas, kas šodien ir moderns, tālākā nākotnē var tāds vairs nebūt. Turklāt, kā norādīja arhitekte, jāņem vērā arī šī jautājuma praktiskā puse. Celtnes, kuras lielākoties veido stikla konstrukcijas, kas varbūt vizuāli izskatās glīti, aukstā laikā ir grūti apkurināt, bet vasarā šādās ēkās ir karsti. Klātesošie pauda arī neizpratni, kāpēc nav attīstīts kāds no iepriekš notikušā konkursa labākajiem skiču projektiem.
Ogres un Ikšķiles Romas katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs norādīja, ka ir personīgi runājis ar konkursā 1.vietu ieguvušā projekta autoru, bet viņš kategoriski atteicies veikt jebkādas korekcijas projektā, līdz ar to tālākā sadarbība nav bijusi iespējama.
Galvenā lūgšanu zāle plānota otrajā stāvā
Ikšķiles katoļu draudzes dievnama ēku plānots celt paralēli Daugavas prospektam 20B un perpendikulāri pret autoceļu Rīga – Daugavpils. Galvenā un sānu ieeja baznīcā paredzēta no laukuma, kurš savieno pirmā Livonijas bīskapa Sv.Meinarda pieminekli un dievnama ēku. Paredzēta centrālā baznīcas daļa, kas iekļauj divus sānu jomus, kuri tiek atdalīti ar kolonām.
G.Graudupe norāda, ka sakrālajā arhitektūrā ir svarīgi, lai logu formas būtu klasiskas, jo logi un kolonnas ir vieni no mazajām arhitektūras formām, kas atklāj baznīcas būtību. Oponējot iebildumiem, ka logi izskatās pārlieku mazi, arhitekte norāda, ka to kvadratūra attiecībā pret grīdas platību atbilst visiem būvniecības priekšrakstiem, tāpēc šādi pārmetumi ir nepamatoti. Lai samazinātu būvizmaksas, baznīca paredzēta vienkāršas formas, bez īpašām izbūvēm, tā veidota vienā būvķermenī.
Pirmajā stāvā plānotas telpas draudzes sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām, bet otrajā – galvenā lūgšanu zāle. Ēkas gabarīta izmēri ir 18 x 36 metri. Pirmajā stāvā plānots vestibils, tualete un draudzes locekļiem paredzētās telpas – ēdamzāle, virtuve, dzīvokļi priesteriem un 130 kvadrātmetrus liela kapela, kā arī garāža un siltummezgls. G.Graudupe norāda, ka komunikācijas izvietotas pirmajā stāvā, jo tā ir ekonomiskāk.
Savukārt otrajā stāvā plānots vestibils, prezbiterijs, sakristejas un liela lūgšanu zāle (330 kvadrātmetri). Dievnama griestos būs krusta velves labas akustikas nodrošināšanai. Savukārt trešajā stāvā paredzēts balkons un kora mēģinājumu telpa, bet tornī – kāpnes uz zvanu torni un papildus telpas draudzes vajadzībām. Arhitekte piebilst, ka ēku paredzēts celt divās kārtās. Pirmajā plānots izbūvēt pirmo stāvu, pārsegt ar pagaidu jumtu un izmantot draudzes vajadzībām, kamēr rodas iespēja celt pārējo – ēkas virsējo daļu otrajā kārtā.
Arhitekte norāda, ka dievnama plānojums veidots tā, lai cilvēki gados, vecāki ar bērniem un apmeklētāji ar kustību traucējumiem bez grūtībām varētu pārvietoties pa visu ēku. Paredzēts, ka šie cilvēki galvenajā lūgšanu zālē nokļūs ar pacēlāju, kas atradīsies pie kāpnēm uz otro stāvu, taču, kā skaidro G.Graudupe, šajā ziņā iespējams veikt korekcijas, piemēram, nokļūšanai otrā stāvā paredzot liftu.
Baznīcu plānots uzturēt no draudzes līdzekļiem
Vislielākās diskusijas izraisīja jautājums, cik lielai vajadzētu vai nevajadzētu būt baznīcas ēkai un kā draudze to spēs uzturēt. Daži klātesošie norādīja, ka lielākais iedzīvotāju pieplūdums dievnamā parasti ir vien baznīcas svētku laikā, bet ikdienā tik lielas telpas nebūtu nepieciešamas. Vairākums tomēr bija vienisprātis, ka baznīcas lielums ir adekvāts, jo Ikšķiles novads strauji attīstās un šeit dzīvojošo skaits ik gadu palielinās.
"Kāpēc gan jūs neinteresē, kā es spēju segt sava dzīvokļa uzturēšanas izdevumus? Arī Aglonas Baziliku ikdienā neapmeklē cilvēku tūkstoši, bet neviens taču nesaka, ka tā ir par lielu!» tā kāda ikšķiliete. "Baznīca jau nav nekāds avīžu kiosks, tāpēc domāju, ka tai jābūt plašai un ērtai," piekrīt cits.
K.Bojārs norāda, ka Latvijā ir uzceltas vairāk kā 40 dažāda lieluma un apjoma katoļu baznīcas. "Izvērtējot, cik liela, kurā vietā ir vajadzīga baznīca, tiek ņemta vērā ne tikai pašreizējā situācija, bet arī nākotnes perspektīva, un tā ir tikai un vienīgi katoļu baznīcas kompetencē. Šobrīd oficiāli reģistrēto katoļu skaits Ikšķiles draudzē ir trīs tūkstoši, un draudze nemitīgi pieaug. Katoļi visos laikos ir uzturējuši savas baznīcas ideālā kārtībā, neviena nav aizlaista postā. Arī šobrīd katoļu draudzes tiek galā ar baznīcu uzturēšanas izdevumiem. Lai šī gada pavasarī ieliktu baznīcas pamatus, mums nepieciešamie finansiālie līdzekļi ir, tāpēc nav pamatojuma dievnama būvniecības uzsākšanu aizkavēt," norāda K.Bojārs.
Sāks celt pēc nepieciešamo saskaņojumu veikšanas
Ikšķiles novada domes Būvvaldes vadītāja Anda Kauliņa skaidro, ka dievnama ēkas skiču projekta publiskās apspriešanas rezultāti varētu tikt apstiprināti domes marta sēdē un visas šobrīd radušās domstarpības vajadzētu atrisināt līdz skiču projekta saskaņošanai, jo tehniskajam projektam jāatbilst skiču projektam.
"Runa nav par to, būt vai nebūt baznīcai Ikšķilē, bet par to, kāda tā būs. Draudze to vēlas klasiskā stilā. Ikšķilē ir bijusi baznīca, varbūt arhitektonisko veidolu varēja pašpikot arī no vēstures. Negribētos, lai šis projekts tiek sasteigts. Domāju, ka šis skiču projekts, kas tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, vēl nav galīgais variants un to iespējams papildināt un uzlabot. Gribētos, lai visi būtu apmierināti un mēs iegūtu skaistu baznīcu. Sabiedriska rakstura celtnei, kāda ir baznīca, ļoti svarīga ir arī vides pieejamība, kas noteikti jāatrisina, jo to paredz būvnormatīvi. Teorētiski, ja projekta virzītāji iegūs visus nepieciešamos saskaņojumus un būvprojekts izies ekspertīzi, nebūs nekādu šķēršļu baznīcas celtniecības uzsākšanai jau šogad," saka A.Kauliņa.
2013. gada 2. martā, 09:39, Ikšķiles novada jaunumi
Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"
Jaunākie komentāri
Ikviena tauta ir saaugusi ar savu zemi un saviem dieviem. Nelaimīga ir tā tauta, kas aizmirst savas saknes, dzimtās zemes dabu un savus dievus. Tāda tauta pati sev nolemj bojā eju. Šobrīd tā notiek ar latvju tautu. Aizmirstam savu esību, ceļam godā tos, kas ieradās mūsu zemē ar krusta zīmi, uguni un zobenu un kāva,dedzināja mūsu senčus, uzurpējot svešu ticību, lai vieglāk varētu līvus, letgaļus, kuršus, zemgaļus un sēļus nospiest tumsā un verdzībā. Celies Lāčplēsi, tev ir pēdējais laiks nākt tautai palīgā !
Man patīk tā skice, ko piedāvāG.Graudupe
Nevajadzetu sasteigt tos pamatus. Baznīca kalpos gadu simtus. Labāk rūpigi visu pārdomāt.