Ikšķilē garīgās vērtības ir patiesā cieņā

Palielināt attēlu

Lai gan baznīca no valsts ir atdalīta, mūsdienās garīgās un laicīgās lietas bieži vien ir cieši saistītas. Ja Dievnamos iedzīvotāji smeļas garīgo piepildījumu, tad pašvaldību atbalsts nepieciešams atbilstošas infrastruktūras radīšanai un uzturēšanai. Ikšķiles novada pašvaldība izprot šīs vajadzības, un tai ir izveidojusies laba sadarbība ar visām mūsu valstī tradicionālajām konfesijām – luterāņiem, katoļiem, pareizticīgajiem un baptistiem.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš stāsta, ka luterāņu draudzei, kurā ir aptuveni 440 novada iedzīvotāji, Ikšķilē vēsturiski ir dziļas saknes.

Ar luterāņu draudzi – laba un konstruktīva sadarbība
"Ikšķiles novads var lepoties, ka tieši šeit aizsākusies kristietība Latvijā. Valsts pirmās neatkarības laikā mūsu novadā ļoti spēcīga un bagāta bijusi tieši luterāņu draudze, kurai šeit piederēja vairāki īpašumi. Pēc neatkarības atgūšanas luterāņu draudze Ikšķiles novadā atguva visus savus īpašumus, un izveidojās situācija, ka tai piederēja arī vairākas ielas, piemēram, Ziedu un Aveņu iela. Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze minētās ielas pašvaldībai ir uzdāvinājusi. Savukārt pašvaldība apņēmusies nākotnē tās izbūvēt un labiekārtot pienācīgā kvalitātē, kā arī Ziedu ielas daļā izveidot stāvlaukumu sešām līdz desmit automašīnām. Šis ir pozitīvs piemērs, kādā veidā pašvaldība sadarbojas ar luterāņu draudzi un risina radušās problēmas," stāsta I.Trapiņš.

Ar luterāņu draudzes atbalstu pašvaldība nākotnē cer realizēt vēl kādu projektu. "Mūsu speciālisti veic izpētes procesu, kura rezultātā, iespējams, uz luterāņu draudzes zemes varētu tikt izbūvēta jauna pirmsskolas izglītības iestāde, jo ikšķiliešiem vēl viens bērnudārzs ir ļoti nepieciešams. Sarunas jau ir ievadītas, – luterāņu draudze iesniegusi pašvaldībai piedāvājumu izmantot tās zemi bērnudārza būvniecībai un tuvākajā laikā paredzēts vienoties par zemes nomas nosacījumiem," stāsta I.Trapiņš.

Luterāņu Dievnamā – arī augstas raudzes kultūras pasākumi
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs norāda, ka par sabiedriski nozīmīgu vietu kļuvis arī luterāņu Dievnams, kura sakārtošanā draudze ieguldījusi ne mazums pūļu.

"Padomju laikos Dievnams tika izmantots citiem mērķiem. Par laimi, tajā nebija ierīkota darbnīca vai minerālmēslu noliktava, kā daudzviet citur. Te atradās Viļa Lāča Latvijas Valsts bibliotēkas grāmatu depozitārijs, un tomēr, lai Dievnams atkal varētu pildīt savas funkcijas, bija jāatrisina daudz problēmu. Luterāņu draudze ar to ir tikusi galā, un arī Ikšķiles iedzīvotāji ieguvuši fantastisku vietu, kur notiek dažādi kultūras pasākumi ar augstu kvalitāti un pievienoto vērtību. Vasarā, kad tika svinēti novada svētki, šeit notika dievkalpojums, kurā piedalījās arī katoļu mācītājs. Ieguvēji ir gan novada iedzīvotāji, gan luterāņu draudzes locekļi," stāsta I.Trapiņš.

Īstenojot dažādus projektus, luterāņu draudze spējusi piesaistīt 60 tūkstošus latu lielu finansējumu draudzes mājas būvniecībai, kurā atvēlētas telpas arī biedrībai «Rasas krāsas», kas sekmīgi nodrošina interešu izglītību savās mākslas programmās, kur šobrīd darbojas aptuveni 50 novada bērnu. Pašvaldība radusi iespēju palīdzēt šai biedrībai, sedzot telpu nomas maksu.

Pareizticīgajiem Ikšķilē ir gan savi kapi, gan baznīca
Ikšķilē ir arī neliela Ikšķiles Svētā Gara pareizticīgo draudzes baznīciņa, kas atrodas draudzei piederošajā kapsētā Klusā ielā 1. I.Trapiņš stāsta, ka šobrīd Ikšķilē pareizticīgo draudze nav liela – aptuveni 40 līdz 50 cilvēki, taču 19.gadsimta beigās te atradies armijas garnizons, un bijuši pat vairāki visai prāvi pareizticīgo Dievnami.

"Ikšķiles pašvaldības vecie kapi, kas atrodas līdzās pareizticīgo draudzes kapiem, tiek uzturēti par pašvaldības līdzekļiem. Pašvaldība atzīst, ka arī pareizticīgo draudzes kapsētu nedrīkst atstāt novārtā, jo tur savas mūža mājas raduši daudzi novada iedzīvotāji, tostarp izcilā režisore Marga Tetere, kurai nesen atzīmējām 100 gadu jubileju. Pēdējos gados pašvaldībai ar pareizticīgo draudzi izveidojušās labas attiecības, un šogad esam noslēguši līgumu par pareizticīgo draudzes kapsētas apsaimniekošanas pienākumu pārņemšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai "Ikšķiles māja". Šiem darbiem finansējumu piešķir pašvaldība, un šajā gadā jau uzsākta kapsētas teritorijas uzturēšana. Nākamā gada budžetā plānots paredzēt līdzekļus arī ap kapsētu esošā vaļņa nojaukšanai un jauna, estētiska žoga uzlikšanai," stāsta I.Trapiņš.

Plāno labiekārtot ielu uz Baskāju karmelīšu ordeņa klosteri
Ikšķilē skaitliski tikpat liela, kā luterāņu, ir arī Svētā Meinarda Romas katoļu draudze, kurai novada teritorijā savi īpašumi vēsturiski nekad nav piederējuši. Taču pašvaldība vienmēr atbalstījusi katoļu draudzi, gan nododot pašvaldības zemes īpašumu draudzes lietošanā, gan īpašumā. I.Trapiņš atzīst, ka Ikšķiles kultūrvide no tā tikai iegūst.

"Viens no ieguvumiem, neapšaubāmi, ir jaunuzceltais Baskāju karmelīšu ordeņa klosteris, kas šobrīd pilda arī katoļu Dievnama funkcijas un spēj uzņemt aptuveni 200 baznīcēnus. Klostera ēka atrodas Smilšu ielā, Rīgas – Daugavpils šosejas malā, un veido skaistu kultūrvides panorāmu. Pašvaldība vēlas sakārtot Smilšu ielu, lai pie klostera varētu ērti un droši piekļūt gan ar transportu, gan kājām. Plānots izbūvēt kvalitatīvu ielas segumu, ietvi un ierīkot apgaismojumu. Šis jautājums tiek risināts, taču tas nav tik vienkārši, jo Smilšu iela šobrīd ir servitūta ceļš, zem kura zeme pieder septiņiem privātīpašniekiem. Pašvaldība ieguldījusi lielu darbu, panākot vienošanos ar katru no viņiem, lai varētu ielas daļu pārņemt savā īpašumā, apvienot vienā zemes vienībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu," skaidro Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs.

Sv. Meinarda sala nozīmīga arī pašvaldībai
Ikšķilē atrodas arī kultūrvēstures piemineklis – Sv.Meinarda pirmās mūra baznīcas drupas. Šo svētvietu valsts katoļu draudzei iznomājusi uz 50 gadiem.

Katoļu draudze Sv.Meinarda salā veikusi labiekārtošanas darbus – pārsegusi vēsturiskos baznīcas mūrus, izveidojusi altāri un krustu. Savulaik, atsaucoties katoļu draudzes lūgumam, pašvaldība rada iespēju draudzei iegādāties īpašumā aptuveni divus tūkstošus kvadrātmetru lielu zemes platību Daugavas krastā, pretim Sv.Meinarda salai, stāvvietas ierīkošanai un laivu piestātnes izveidošanai. Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra plāno nodrošināt piekļūšanas iespējas salai arī laikā, kad nav pazemināts ūdens līmenis Daugavā. Ceru, ka draudze atbalstīs šo iniciatīvu. Katoļu draudze par saviem līdzekļiem izbūvējusi elektrības kabeli un iekārtojusi apgaismojumu, kas ir liels prāvesta Konstantīna Bojāra nopelns.

Savukārt par pašvaldības līdzekļiem šī sala un drupas tiek apgaismotas, ir labiekārtots un tiek uzturēts piebraucamais ceļš un tā apgaismojums. Ar katoļu draudzi noslēgts līgums, kas dod iespēju krastmalā un uz Sv.Meinarda salas organizēt arī sabiedriskus pasākumus. Tā, piemēram, šogad Sv.Meinarda salā varēja baudīt baroka mūzikas koncertu "Sergejs Jēgers un Farinelli portrets", kuru apmeklēja arī pats draudzes prāvests.

Līdzās Sv.Meinarda piemineklim taps katoļu Dievnams
Ikšķiles pašvaldība savulaik atbalstījusi arī katoļu draudzes vēlmi iegādāties zemi baznīcas būvniecībai. Šim nolūkam izraudzīta vieta Daugavas prospektā, kur 2010.gadā uzstādīts Sv.Meinarda piemineklis.

"Pašvaldība no saviem līdzekļiem labiekārtojusi pieminekļa apkārtni, izbūvējusi tā apgaismojumu un finansē arī pastāvīgu apgaismošanu. Katoļu draudze izteica vēlmi līdzās piemineklim uzcelt Dievnamu, taču, ņemot vērā apbūves blīvumu un nepieciešamību izveidot arī autostāvvietu, tās rīcībā esošā zemes platība šim mērķim bija nepietiekama. Šajā sakarā draudzes pārstāvji pavasarī vērsās pašvaldībā ar lūgumu rast iespēju iznomāt papildu zemes platību. Pašvaldība lūgumu apmierināja, iznomājot pašvaldības zemi Dievnama apkārtnes labiekārtošanas vajadzībām, par saviem līdzekļiem sakārtojot nepieciešamos dokumentus Dievnama projektēšanai uz iznomātās zemes. Metu konkurss ir noslēdzies, tagad draudzei atliek vien izraudzīties arhitektu, izstrādāt Dievnama tehnisko projektu, to saskaņot ar visām nepieciešamajām institūcijām un saņemt būvatļauju. Domāju, ka mūsu sadarbība ar katoļu konfesiju līdz šim bijusi ļoti radoša un turpināsies, nesot devumu Ikšķiles sabiedrībai un katoļu draudzei, jo tik aktīvu prāvestu, kāds ir K.Bojārs, mūsu valstī nav nemaz tik daudz. Gribu novēlēt, lai viņam izdodas īstenot visas ieceres," saka I.Trapiņš.

Laba sadarbība arī ar baptistiem
Ikšķiles novadā garīgās vērtības tiek respektētas arī mācību iestādēs. Tas ierakstīts pat Tīnūžu pamatskolas nolikumā. "Saskaņojot ar bērnu vecākiem, šajā skolā izveidots kristīgās mācības pulciņš, kuru vada skolotāja Aija Grīnberga. Viņa ļoti labi prot izskaidrot bērniem Kristus mācību. Aizdedzot pirmo Adventes sveci, kā tradīcija ir teatrāls priekšnesums saistībā ar Kristus dzimšanas svētku gaidīšanu. Vienu gadu šī uzveduma rīkošana tiek uzticēta luterāņiem, citu gadu – katoļiem vai baptistiem. Nevar nepieminēt arī baptistu mācītāju, Latvijas bruņoto spēku kapelānu Elmāru Pļaviņu, kurš ir biežs viesis mūsu novadā un labprāt stāsta bērniem par lietām, kas saistītas ar ticību, par paša piedzīvoto un pieredzēto. Tradicionālo konfesiju priesteri tiek pieaicināti, arī uzsākot jauno mācību gadu, iesvētot jaunizbūvētus objektus vai citos svinīgos pasākumos. Ar visām tradicionālajām konfesijām līdz šim vienmēr esam atraduši savstarpējas intereses un sadarbības formas. Ceru, ka tādas būs arī nākotnē," sarunas noslēgumā saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs I.Trapiņš.