Ikšķiliešu un viesu priekam – bezmaksas petanka laukums

Palielināt attēlu

Ikšķilē, Lupīnu ielas rajonā, uz pašvaldībai piederošas zemes nesen atklāts petanka laukums, kur šim demokrātiskajam sporta veidam var nodoties ikviens, neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības. Lai spēlētu petanku, nepieciešamas vien trīs tērauda bumbas un precizitāte.

Petanka laukuma izveidošanas iniciators ir Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rudzītis, kurš stāsta, ka par šo sporta veidu pirmo reizi uzzinājis gluži nejauši, apceļojot Franciju, kur šo spēli spēlē teju vai katrā mājā.

"Tobrīd es pat nezināju, kā šo spēli sauc. Viesojoties Ropažos, iepazinos ar Latvijas petanka sporta federācijas prezidentu Gundaru Lasmani un uzzināju, ka šis sporta veids ir populārs arī Ikšķilē, un pat ir izveidota biedrība "Petank Ikšķile". Mūsu jaunieši šogad petanka Latvijas čempionātā ieguvuši pat zelta medaļas un Baltijas kausā izcīnījuši sudraba medaļas. Iepazinos arī ar Ikšķiles petanka kluba vadītāju Ģirtu Peirāgu, un tā radās ideja Ikšķilē izveidot petanka laukumu," stāsta J.Rudzītis.

Minēto ideju atbalstīja arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, un petanka laukuma izveidei tika izraudzīts pašvaldībai piederošs zemes gabals Lupīnu ielas rajonā, kurš faktiski pazemes komunikāciju un virszemes elektropārvades līniju dēļ citiem mērķiem nebija izmantojams. Arī laukuma iekārtošana lielus finansiālus ieguldījumus neprasīja, jo tā izbūvi J.Rudzīša vadībā veica pašvaldības kapitālsabiedrība "Ikšķiles māja", pamatā izmantojot pašvaldībai piederošā karjera materiālus.

J.Rudzītis stāsta, ka petanka laukumu bez maksas var izmantot jebkurš interesents, pašam jāiegādājas vien speciāls petanka bumbu komplekts, kas nav dārgs, piemēram, JYSK veikalos šāds komplekts maksā ap sešiem latiem.

Petankā nav vajadzīga laba fiziskā sagatavotība – to var spēlēt gan bērni, gan sirmgalvji. Nepieciešamas vien trīs bumbas un precizitāte. Petanks ir ļoti akurāts sporta veids un balstās uz sāncensības garu, jo to spēlē viens pret vienu, divi pret divi vai trīs pret trīs. Ap spēlētāju tiek novilkts aplis 50 centimetru rādiusā, un viņam ir jāizmet speciāla koka bumbiņa, ko dēvē par kašonetu, vismaz sešu metru attālumā, bet ne tālāk par desmit metriem.

Pēc tam katram komandas dalībniekam tiek iedalītas divas tērauda bumbas. Pirmie met tie, kas svieda kašonetu, bet izdara tikai vienu mēģinājumu, cenšoties trāpīt tam pēc iespējas tuvāk. Kamēr bumba nav apstājusies, spēlētāji nedrīkst pat kustināt kājas, citādi metienu neieskaita. Nākamo sviedienu izpilda pretinieki un dara to tik ilgi, kamēr trāpa tuvāk mērķim, nekā atrodas sāncenšu lode ,vai kamēr pašiem beigušās bumbas. Ja oponents lodi pieripinājis tuvāk kašonetam, kārta mest otrai komandai.

Tā sāncenši spēkojas, līdz vairs nav ko mest. Par izspēles uzvarētāju kļūst komanda, kura rīkus aizraidījusi tuvāk kā pretinieki. Kopsummā katrai komandai jāsakrāj 13 punkti, tāpēc izspēles jāturpina. Tad kašonetu met tie, kas pirms tam uzvarējuši. Reizēm spēle var ieilgt pat astoņu stundu garumā.

Vasarā petanku iespējams spēlēt visur, taču lielākoties to dara uz grantēta seguma, bet bumbas, kas sver no 650 līdz 800 gramiem, var sviest arī zālītē vai uz citas gludākas virsmas.