Tīnūžu bibliotēkas veiksmes stāsts

Palielināt attēlu

Kā daudzas Latvijas gaismas pilis, arī Tīnūžu publiskā bibliotēka ir varonīgi pārlapojusi laikmeta griežu lappuses, ierakstot vēstures annālēs savu dzīves gājumu un galu galā – veiksmes stāstu.

1905.gada revolūcija aktualizēja izglītības nozīmi daudzslāņainajā Krievijas impērijas sabiedrībā. 1909.gadā Vidzemes gubernators apstiprināja Tīnūžu bibliotēkas biedrības statūtus. Tajos minēts izveides mērķis – ļaut novada iedzīvotājiem izmantot grāmatas un periodiku, rīkot lekcijas, kursus, izrādes, koncertus, ekskursijas, dejas un "bazārus". Priekšsēža amatā tika iecelts Jānis Sīlis no Vecauziņu mājām. Pēc gada biedrībā jau bija 85 locekļi; par bibliotekāru ievēlēja Tīnūžu pamatskolas pedagogu Jāni Janitu (viņa palīga postenī – Rutku māju saimnieku Jāni Kārkliņu). 1914.gadā biedrības valdē ievēlēja Albertu Roni no Roņu mājām; 1.pasaules kara priekšvakarā organizācijā bija 85 biedri, 47 lasītāji, kā arī tiem laikiem prāvs grāmatu fonds – 907 vienības.

1935.gadā Tīnūžu muižas Kungu mājā A. Roņa dēls izveidoja publisko grāmatu krātuvi. Bibliotēka kalpojusi Latvijas valsts kara invalīdu kolonijas iemītnieku vajadzībām. 1939.gadā uzskaitē atradās 731 grāmata, 12 periodiskie izdevumi un 240 lasītāji. 1944.gadā, vācu armijai atkāpjoties, Kungu mājā tika ierīkots hospitālis, kara beigās ēka nodega. 1945.gadā bibliotēka atsāka darbu muižas pārvaldnieka namā, komplektējot grāmatu fondu padomju varas apstākļos.

Sekoja vēl daži Jurģi, līdz 2004.gadā no divām šaurām istabiņām Tīnūžu administratīvā centra 2.stāvā bibliotēka aizceļoja uz plašākām telpām 1.stāvā. Nu tā atrodas savā pirmsākuma vietā. Pēckara laikā lasītājus apkalpoja 17 bibliotekāres. Visilgāk – no 1975.gada maija līdz 2012.gada vasarai darba mūža misiju veica Ludmila Jēkabsone, kura ir saņēmusi 2010.gada bibliotekāres – Gaismas nesēja godpilno titulu.

Grāmatu krātuves pakalpojumu dati
2011.gadā Tīnūžu bibliotēku apmeklēja 312 lietotāji. Visi tiek reģistrēti elektroniskajā sistēmā Alise. Gandrīz simtprocentīgi grāmatu krājums ievadīts elektroniskajā katalogā. 2011.gadā lietotāji apmeklēja bibliotēku 6435 reizes – par 332 apmeklējumiem mazāk kā 2010.gadā, jo, laikam ritot, interneta apmeklētāju bums samazinājies – daudziem internets pieejams mājās. Izsniegtas 9975 grāmatas un citi iespieddarbi (par 1551 vienību vairāk kā 2010.gadā).

Bibliotēkas krājums (šobrīd 8056 vienības) ir universāls un tiek komplektēts atbilstoši visu lietotāju grupu interesēm.
Pērn no pašvaldības grāmatu iegādei saņemti 2077 lati, periodikai – 920. Krājums papildināts ar 459 grāmatām. Visvairāk iepirkta daiļliteratūra, bērniem domātie darbi, kā arī sabiedriski politiskā un uzziņu literatūra. Liels paldies pašvaldības finansējumam, projektu iespējām, dāvinātājiem un sponsoriem. Ik gadu pašvaldības nauda palielinās, bet pieaug arī izdevumu cenas. Lai ekonomētu, komplektēšanas politika tiek saskaņota ar Ikšķiles Centrālo bibliotēku. 30,7 % no kopējā krājuma finansējuma izlietoti periodikas iegādei, abonēti 39 preses izdevumi, to skaitā seši – bērniem un jauniešiem.

Bibliotēkas darbības virzieni
Ikšķiles novada Tīnūžu bibliotēkas galvenais uzdevums – sniegt novada lauku teritorijas iedzīvotājiem modernu un kvalitatīvu informācijas vidi, nodrošinot interesentiem piekļuvi mūsdienu komunikācijas tehnoloģijām, kā arī informācijai gan poligrāfiskā, gan elektroniskā formātā. Klientiem pieejamas datu bāzes Letonika un laikrakstu bibliotēku NEWS.LV. Regulāri tiek izmantots SBA pakalpojums.

Ilgtermiņa projekts «Bibliotēka – visai ģimenei» paredz nodrošināt izglītības un sabiedriskās saskarsmes iespējas novada ļaudīm, vietējiem uzņēmumiem, biedrībām un interešu grupām. Bibliotēka sekmē vēstures un kultūras mantojuma apguvi un izplatīšanu jaunās paaudzes vidū.

Turpina Tīnūžu Gaismas pils ilggadējā vadītāja Ludmila Jēkabsone: "Mēs cenšamies saprast visu paaudžu iedzīvotāju vajadzības, palīdzot tās apmierināt. Dažādus izglītojošus un tematiskus pasākumus saistām ar brīvā laika pavadīšanu, rīkojamies sadarbībā ar pašvaldību, sociālo dienestu, Tīnūžu pamatskolu un kultūras darbiniekiem, tādējādi veidojot kopējo kultūrpolitiku. Ļoti nozīmīgs ir Ogres CB metodiskais atbalsts. Izcili vērtīgi šķiet "Ikšķiles almanaha" trīs laidieni (2005, 2007, 2010), kuros publicēti pazīstamu Latvijas un arī ārvalstu speciālistu raksti par novada, tajā skaitā kultūras biedrību un bibliotēku, vēsturi. Tie pilnā apjomā lasāmi internetā un novada pašvaldības vietnē ŠEIT.

Bibliotēkas paspārnē darbojas teātra draugu klubiņš un ģimeņu atbalsta grupa. 2011.gadā izveidojās jauna interešu grupa – "Veselības skola"".

L.Jēkabsone daudzu gadu garumā darbojas novadpētniecībā, vāc materiālus par Ikšķiles novadu, apkopo un popularizē iedzīvotāju vidū. «Briest» mapes par vēstures līkločiem, saimniecisko un kultūras dzīvi, izciliem kultūras darbiniekiem. Materiālus arvien biežāk izmanto skolēni mācību stundās un projektu nedēļā, tāpat studenti kursa darbos.

Sirdsdarbs ar bērniem un jauniešiem
Ludmila atzīstas, ka tieši jaunā paaudze bibliotēkā vienmēr bijusi galvenā prioritāte. 10 % no kopējā krājuma ir viņu valstība. "Pasākumi bērniem risinās arī vasaras mēnešos. Skolas brīvdienās bibliotēkā "ieķeras" klubiņš "Āķīši", kurā bērni paši nāk ar priekšlikumiem spēlēm, konkursiem, pasaku uzvedumiem. Klubiņa mērķis – nodarbināt bērnus un lietderīgi pavadīt vasaras atpūtu. Skaists izvērtās pasākums kopā ar tautas nama pulciņa "Tinces skoliņa" skolotājām. Tīnūžu bērni tika aicināti uz radoši darbīgu pēcpusdienu «Pļavas vismazākie iemītnieki». "Āķīši" bija sagatavojuši priekšnesumu, teātra uzvedumu "Tontons taupa", savukārt bibliotēkā notika konkurss," stāsta L.Jēkabsone. "Tāpat aktivitāšu rindā jāpiemin jauno tīnūžnieku dalība programmā "Bērnu un jauniešu žūrija", Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, tīņu pēcpusdiena, LNB Atbalsta biedrības organizētā labdarības akcija "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa" utt. Mūs lutina atsaucīgi sponsori un pašvaldība, piešķirot līdzekļus un transportu Grāmatu svētku apmeklējumiem, balvu iegādei, rīkojot ikgadējos noslēguma pasākumus. Diemžēl starptautiskie lasīšanas pētījumi liecina, ka mūsu bērniem pietrūkst prieka un motivācijas lasīt. Bibliotekāriem, skolotājiem un vecākiem jāsadarbojas un kopīgām pūlēm jāiegulda liels darbs, lai situāciju mainītu. Paldies ģimenēm, kur izprot lasīšanas nozīmi bērnu attīstībā un dvēseliskā satvara veidošanā. Brīnumainā grāmatu pasaule sniedz nesalīdzināmi daudzpusīgāku, bagātāku artavu nekā televizors vai dators, kas nereti, daudzu stundu garumā kalpo kā bezjēdzīgu, trulu un nežēlīgu spēļu krātuve."