Iecere par katoļu Dievnamu Ikšķilē sāk īstenoties

Palielināt attēlu

Jau gandrīz desmit gadus tiek lolots sapnis par jaunas katoļu baznīcas celtniecību Ikšķilē, jo Ikšķiles katoļu draudze kļūst aizvien kuplāka, taču tai nav sava Dievnama. Šobrīd ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu uzsākt baznīcas projektēšanu, un plānots, ka pamatakmeni varētu ielikt jau nākamgad.

Šobrīd Ikšķiles katoļticīgie apmeklē Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcu, Svētā Meinarda salā vēl pirms deviņiem gadsimtiem celtās mūra baznīcas drupas un Baskāju Karmela ordeņa māsu klostera baznīcu, kas gan būtībā paredzēta tikai klostera vajadzībām. Sava Dievnama, kur piedalīties dievkalpojumos, laulāties, kristīt bērnus vai izvadīt tuviniekus pēdējā gaitā katoļticīgajiem ikšķiliešiem diemžēl nav. Pateicoties labu ļaužu atbalstam, Ikšķilē ir tapis grandiozs, monumentāls Bīskapa Meinarda piemineklis, kuram līdzās tad arī plānots celt jauno Dievnamu. Lai gan Ogres un Ikšķiles Romas katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs atzīst, ka vislielāko garīgo atbalstu šajā ilgajā ceļā līdz savam Dievnamam ikšķiliešiem sniedzis tieši Svētais Meinards, vislielākais nopelns tajā tomēr ir pašam prāvestam, pateicoties kura uzņēmībai katoļu Dievnami jau ir tapuši Salaspilī, Ogrē, Suntažos un Lēdmanē.

Vislielākais šķērslis – koki
"Ikšķilē katoļiem baznīca ir ļoti vajadzīga, jo te ir 9 tūkstoši iedzīvotāju. Pieļauju, ka vismaz trešdaļa no viņiem ir katoļi. Pēc oficiālās uzskaites vien Ikšķilē reģistrēti vairāk kā divi tūkstoši katoļu, bet ļoti daudzi nemaz nav reģistrējušies. Karmela klostera baznīca faktiski ir celta tikai klostera vajadzībām, turklāt tā atrodas nomalē un vecāka gada gājuma cilvēkiem ir grūti sasniedzama, bet te piekļūšana baznīcai būs ļoti ērta. Klostera apkārtnē dzīvo ap 900 iedzīvotāju un pietiek jau ar viņiem vien, bez tam netālu ir Saulkalne, kuras iedzīvotāji arī labprāt apmeklē klostera baznīcu. Liela cīņa ir izcīnīta par baznīcas atrašanās vietu, par kokiem, kas auga plānotā būvlaukuma teritorijā. Lūgums astoņu koku nociršanai pašvaldībā tika iesniegts jau februārī, taču ir iegūlis kādā atvilktnē. Līdz ar to tika bremzēta projektēšanas uzsākšana, bet šīs vietas un cilvēku dēļ esmu gatavs arī kādu sodu izciest," saka K.Bojārs.

Dievnamus ceļ, lai kalpotu arī nākamajām paaudzēm
Jautājums ar kokiem nu ir atrisinājies, un ir saņemta Ikšķiles pašvaldības būvvaldes apstiprināta būvatļauja. Līdz ar to var uzsākt baznīcas projektēšanas darbus, kas uzticēti arhitektei Gunai Graudupei. Arhitekte kopā ar arhitektu biroja konstruktoru Jāni Palkavnieku 13.septembrī viesojās Ikšķilē, lai dabā skatītu būvniecībai atvēlēto vietu. G.Graudupei ir liela pieredze Dievnamu, īpaši katoļu baznīcu, projektēšanā. Tie ir specifiski objekti, kuru projektēšana prasa laiku un skrupulozu darbu, jo Dievnami tiek celti tā, lai tie saglabātos arī nākamajām paaudzēm. Arhitekte atzīst, ka šādu objektu celtniecībā, nenoliedzami, palīdz arī augstākie spēki un ir svarīgi, lai arī tie, kas piedalās šajā procesā, būtu ticīgi cilvēki. "Pirmās skices Ikšķiles katoļu baznīcai tapa jau 2002.gadā, bet tolaik Dievnams bija plānots plašāks. Šobrīd paredzēts, ka apbūves laukums aizņems 540 kvadrātmetrus, no kuriem zālei atvēlēti 260 kvadrātmetri, bet pārējā platībā būs dzīvojamās telpas. Plānots, ka pirmais stāvs atradīsies puspagrabā, bet zāle augstāk," stāsta arhitekte.

Cilvēki labprāt iesaistās būvniecības darbos
Jautāts, kādas varētu būt celtniecības izmaksas, K.Bojārs teic, ka par tām vēl ir grūti spriest, bet, pēc aptuvenajām aplēsēm, Dievnama celtniecībai būtu nepieciešami 350 līdz 400 tūkstoši latu. Prāvests atceras, ka Ogres katoļu baznīcas būvniecības laikā lielu ietaupījumu devuši paši iedzīvotāji, kuri aktīvi iesaistījušies dažādos melnajos darbos. "Ogres baznīcas celtniecības laikā, pateicoties cilvēku atsaucībai, izdevies ietaupīt ap 30 tūkstošiem latu. Iedzīvotāji pašaizliedzīgi iesaistījās dažādos darbos, par kuriem nebija jāmaksā celtniekiem. Ik dienu pie baznīcas būvniecības brīvprātīgi un bez maksas strādāja ap 15 cilvēku. Atmiņā palicis kāds spilgts piemērs: lai varētu novadīt ūdeni no Ogres Profesionālās vidusskolas, vajadzēja izrakt aptuveni 100 metrus garu tranšeju. Aizbraucu pie kāda slimnieka un, kad atgriezos, skatos, strādnieku nav. Domāju, ka neviens nav ieradies, bet man saka – viss kārtībā – tranšeja jau izrakta!" atceras prāvests un piebilst, ka, pašiem piedaloties celtniecības darbos, baznīca kļūst tuvāka un mīļāka. Daudzi vēl tagad, nākot uz Dievnamu, ir gandarīti par pašu ieguldīto darbu.

Cer uz iedzīvotāju atsaucību
"Ikšķiles baznīcas celtniecībai savu atbalstu izteikuši arī vairāki nopietni sponsori, taču viņiem ir svarīgi redzēt, ka darbi sākušies, tad arī būs līdzekļi un palīdzība. Daudz ir arī individuālo ziedotāju. Mana pieredze, ceļot baznīcu Ogrē, apliecina, ka tiklīdz darbi tiek uzsākti, cilvēki nāk un ziedo pat savu tā saukto zārka naudu. Sakot, ka gan jau vēl pagūs sakrāt, galvenais, lai ātrāk top baznīca. Ceru, ka, arī ceļot Ikšķiles Dievnamu, atsaucība būs liela. Tik tikko nosvinēju 80 gadu jubileju un, ja man izdosies realizēt sapni par katoļu baznīcu Ikšķilē, būšu priecīgs un man neko vairāk arī nevajag," atzīst K.Bojārs.