Ikšķilieši vērtē novadā īstenotos ES fondu projektus 

Vairāk attēlu galerijā

8.un 9.septembrī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu Atvērto dienu laikā tika dota iespēja iepazīties ar projektiem, kas īstenoti ar ESF finansējuma palīdzību. Ogrenet jau informēja, ka Ikšķiles novadā vakar iedzīvotāji Dienas centrā iepazinās ar Mobilās brigādes darbu, taču ne mazāk lielu interesi izraisīja iespēja apmeklēt Ikšķiles ūdens attīrīšanas staciju un savām acīm aplūkot, kā darbojas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Lai arī vakar par attīrīšanas iekārtu darbību interesi izrādīja galvenokārt  pieaugušie, arī Ikšķiles novada izglītības iestāžu audzēkņi te ir bieži viesi – šonedēļ attīrīšanas iekārtas apmeklējuši Ikšķiles  vidusskolas skolēni, bet nākamnedēļ vizīti pieteikuši Tīnūžu pamatskolas audzēkņi.

Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ikšķiles māja" ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs  Ivaram Viļumam un ekspluatācijas inženierim Gintam Rullim sestdienas priekšpusdiena pagāja, izvadājot ciemiņus pa nozīmīgākajiem objektiem, kas tapuši ar ES fondu piešķirto finansējumu.

No kurienes ņem dzeramo ūdeni un kur paliek notekūdeņi?
Vispirms interesenti iepazinās ar ūdens attīrīšanas staciju, kur uzzināja, ka dzeramais ūdens ikšķiliešu  patēriņam tiek ņemts no 150 metru dziļa urbuma un vidēji stundā iedzīvotāju vajadzībām tiek piegādāts ap 20km3 ūdens. Ūdens ir kvalitatīvs un tam ir laba garša, bet lielākā problēma – dzelzs, no kuras tad attīrīšanas procesā ir jātiek vaļā. Tagad ikšķiliešus ar dzeramo ūdeni apgādā viena moderna ūdens attīrīšanas stacija, ko agrāk paveica piecas.

Ekskursija turpinājās attīrīšanas iekārtās, kur nonāk notekūdeņi no visas pilsētas. Tie tiek attīrīti, un jau pēc dažām dienām pa meliorācijas grāvi aizplūst uz Mazo Juglu.

Jaunās attīrīšanas iekārtas, kuras jau darbojas gandrīz divus gadus, uzbūvētas ar perspektīvu. Pašlaik tajās diennaktī nonāk ap 400km3 notekūdeņu, taču jaudas ir paredzētas vairāk nekā divas reizes lielākam notekūdeņu daudzumam. "Lai vēlāk, kad paplašināsim tīklus, varētu attīrīt visus ūdeņus," norāda I.Viļums.

Pirms tam šajā vietā atradās vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas savulaik piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, jo bija pirmās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas visā valstī. Tās atklāja 1975.gadā.

Nu tās savu laiku jau nokalpojušas, un veco notekūdeņu nostādīšanas baseinu klāj puķu dobe, bet aerotenks, kur savulaik noticis attīrīšanas process, stāv tukšs.

Stikla burkas vietā moderna laboratorija
Jauno ūdens attīrīšanas iekārtu būve aprīkota ar modernām tehnoloģijām (sēžot mājās pie datora, var sekot iekārtu darbībai, informācija par traucējumiem sistēmā nonāk uz mobilo tālruni), laboratoriju, kur tiek veiktas analīzes (agrāk ūdeni pasmēla burciņā un tā kvalitāti noteica "uz aci"), radīti komfortabli apstākļi darbiniekiem – ierīkotas dušas, ģērbtuves. Par bijušo "godību" vien liecina atsevišķi nepievilcīgi stūrīši, ko var aplūkot arī klāt pievienotajās fotogrāfijās.

Pašiem sava siltumnīca
Tā kā bioloģiskās ūdens iekārtās ūdens attīrīšanai izmanto dūņas, tad Ikšķiles māja atradusi veidu, kā tās izmantot atkārtoti. Attīrīšanas iekārtu teritorijā uzcelta siltumnīca, kurā paredzēts audzēt viengadīgās puķes pilsētas apzaļumošanai, kas ievērojami palētinās šo procesu.

Bez Eiropas atbalsta mīņātos uz vietas
Projekta "Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta" ietvaros izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un dzeramā ūdens sagatavošanas būves, kā arī  atjaunoti un paplašināti ūdensvada un kanalizācijas tīkli apmēram 40km garumā.

"Bez Eiropas naudas mēs vēl ilgi knapinātos. Diez vai pašu spēkiem varētu uzbūvēt jaunas dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī ievilkt ūdensvada un kanalizācijas tīklus 40 kilometru garumā. Taču, pateicoties Kohēzijas fonda finansējumam, septiņus miljonus vērto projektu spējām īstenot, piedaloties ar vienu miljonu latu lielu pašvaldības līdzfinansējumu," ESF projekta nozīmīgumu atklāj I.Viļums.