Ikšķiles vidussskolā iezvana jauno mācību gadu 
Vairāk attēlu galerijāZinību dienā Ikšķiles vidusskolas kolektīvs, kā ierasts, pulcējās estrādē, lai kopā ar vecākiem, pašvaldības pārstāvjiem un viesiem svinīgi uzsāktu jauno mācību gadu.
"Šie svētki ir īpaši ar to, ka bērni un jaunieši iesāk nopietnu izglītības, pilnveidošanas, attīstības un izaugsmes posmu savā dzīvē. Varbūt pat jau liek izvirzīt mērķus un domāt par veicamo nākotnē," savā uzrunā norādīja Ikšķiles vidusskolas direktore Laima Kalniņa.
Ar īpašu sajūsmu un aplausiem tika sveikti pirmo klašu audzēkņi, kuri vēl tikai uzsāk skolas gaitas. Šogad Ikšķiles vidusskolā nokomplektētas četras pirmās klases. "Kā četri gadalaiki," jauno maiņu noraksturoja Iksķiles vidusskolas direktores vietniece Inguna Bērziņa.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš rosināja vecākus un jauniešus pēc 9.klases beigšanas pārdomāt, vai tomēr neizvēlēties turpināt mācības Ikšķiles vidusskolā, nevis doties projām.
Lai skolas kolektīva darbs jaunajā mācību gadā nestu svētīgus augļus, Zinību dienas pasākumu pagodināja Ikšķiles evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Dzintars Laugalis, kurš visus aicināja vienoties kopīgā lūgsnā.
2012. gada 3. septembrī, 13:27, Ikšķiles novada jaunumi
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Nu traki gan tai Ikšķilē iet! Šitā aizskart jūtas un sajūtas! Izsaku līdzjūtību! Piedodiet, ja kādu aizvainoju!
Precizējums: ........bija komentēts.... Varbūt, ne pasākuma organizatoriem vajzdzētu parunāt ar mācītāju, bet tiem kuri sajutās neērti..... Mana atbilde: Kādēļ lai savus iedzīvotājus.....sarunā ar uzaicināto mācītāju.... nepārstāvetu Trapiņš? Kādēļ ne savu skolnieku vecākus, ..... kuriem ir atšķirīgs viedoklis par reliģiskas darbības piemērotību ... skolas pasākumā, nevar pārstāvēt skolas direktore vai divas skolotājas - deputātes? Ja nevar, tad lai nekandidē vēlēšanās...
Dieva lūgšana, manuprāt, ir dziļi personisks process, tādēļ ir pilnīgi normālli, ka pat dziļi ticīgam cilvēkam tas varētu būt mazliet neērti, ka sekulārā skolas sākuma svinību dienā viņš tiek aicināts uz publisku lūgšanu. Arī iejūtīgam cilvēkam, kurš nepiekopj reliģiskus rituālus (tas nenozīmē, ka netic augstākam spēkam), aicinājums uz publisku lūgšanu var izraisīt diskomfortu. Sekulārā valstī pilntiesīgs ir arī pilsonis, kurš pilnībā noliedz reliģiskus uzskatus un rituālus. Tādēļ aicinājums uz obligātu reliģisku darbību (t.sk. aicinājums, kurš pēc noklusējuma izmanto cilvēku nevēlešanos sarūgtināt citus ar nepiedalīšanos) ir pamatots tikai baznīcā vai līdzīgā vietā. Un vēl var diskutēt, vai to var izvirzīt par prasību baznīcā, kura atjaunota vai uzturēta par pašvaldības līdzekļiem! Atkārtoju, ka atzīstu kristīgās reliģijas nozīmi Latvijā, tomēr vēršu uzmanību, ka šīs reliģijas amatpersonu nevērība pret apkārtējo sajūtām var radīt liekas problēmas baznīcai un tai piederīgajiem. Kādēļ lai savus iedzīvotājus nepārstāvetu Trapiņš? Kādēļ ne savu skolnieku vecākus skolas pasākumā nevar pārstāvēt skolas direktore vai divas skolotājas - deputātes? Ja nevar, tad lai nekandidē vēlēšanās...