Ikšķilē ceļus labo ar pašu karjerā iegūtu granti un šķembām 

Bedrainie un dažkārt neizbraucamie ceļi ir viena no aktuālākajām Latvijas problēmām, kuras risināšanā allaž piesaukts nepietiekamais finansējums, jo materiāli ceļu remontam ir dārgi un izmaksas lielas. Liekot lietā saimniecisku domāšanu, izeju no šīs situācijas atradusi Ikšķiles pašvaldība, kuras pieredze novada ceļu remontēšanā un uzturēšanā varētu noderēt arī citiem.

Ikšķiles novadā atrodas nekustamais īpašums "Kaparāmuru karjers – Ezeri”, kurā atrodas apmēram miljons kubikmetru derīgo izrakteņu – grants, smilts un dolomīta šķembas.

Derīgo izrakteņu ieguves vieta savulaik tikusi neveiksmīgi iznomāta privātpersonai, kura grasījās te ierīkot atpūtas bāzi, bet patiesībā izmantoja karjeru grants un dolomīta šķembu ieguvei.

Kopš pagājušā gada šis nekustamais īpašums nonācis Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (INSPIA) "Ikšķiles māja” pārziņā, kas pavēris iespējas pievērsties novada ceļu un ielu sakārtošanai.

”Vispirms  bija mērķis saglabāt karjeru, lai tajā iegūtos derīgos izrakteņus varētu izmantot pašvaldības vajadzībām. "Ikšķiles māja”, kas ir simtprocentīga pašvaldības kapitālsabiedrība, ir saimnieki šajā objektā, un mēs uz viņiem liekam lielas cerības,” norāda Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Pašvaldības īpašumā esošais karjers ne tikai pilnībā nodrošina nepieciešamos materiālus ceļu remontam, bet arī ievērojami palētina procesu. "Ja mums būtu jāpērk materiāli no citiem piegādātājiem, tie izmaksātu vismaz divas reizes dārgāk,” atzīst INSPIA "Ikšķiles māja” valdes priekšsēdētājs Jānis Gunārs Rubenis.

INSPIA "Ikšķiles māja” iepirkumu procesa rezultātā noslēgusi ārpakalpojuma līgumu ar SIA "Ikšķiles olis”, kas sagatavo granti un šķembas ceļu remontam. Pagājušajā gadā jau izremontēti pirmie septiņi kilometri pašvaldības ceļu. J.G.Rubenis lēš, ka ar pašu karjerā iegūto un saražoto materiālu, gadā varētu atjaunot ap 10 km ceļu. Pavisam novadā ir ap 180 km ceļu, no kuriem 120 km šķērso tieši lauku teritoriju.

"Galvenais uzdevums šobrīd ir sakārtot lauku ceļus, jo laucinieki līdz šim ir bijuši  "apdalīti”. Viņiem vismaz 20 gadu tie ceļi nav remontēti,” norāda J.G.Rubenis.

Nevar nepieminēt, ka, ceļu remontam izmantojot pašu sagatavotos materiālus, nav jāknapinās un var klāt pietiekami biezu slāni, lai ceļa segums nebūtu jāatjauno vēl vismaz pārdesmit  gadu. "Strādājam ar perspektīvu,” uzsver I.Trapiņš.