Ikšķiles novadā atklāta "Tīnūžu muiža" 

Šodien, 2.decembrī, Tīnūžos atklāts Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža". Muzeja pamatekspozīcija stāsta par vienu no leģendārākajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmajā pasaules karā – cīņu pie Mazās Juglas upes.

Kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” ir nozīmīgs Ikšķiles novada ieguldījums vēstures apzināšanā un jaunās paaudzes audzināšanā. To, ka vēsture var būt interesanta, pierādīja daudzie gados jaunie apmeklētāji.

Būtisks akcents Ikšķiles novada vēsturē
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, pirms svinīgas lentas pārgriešanas, lai centra vadītājs Kaspars Špēlis vērtu muzeja durvis apmeklētājiem, īsā uzrunā atzīmēja, ka šogad Ikšķiles novadā īstenoti daudzi nozīmīgi projekti un arī kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” ir viens no tiem.

„Mēs esam akcentējuši vienu no tiem notikumiem, kas Ikšķiles novadā ir ļoti būtiski,” teica Indulis Trapiņš, „Pirmais pasaules karš, septiņpadsmitais gads, Mazās Juglas kaujas.”

Izveidotā ekspozīcija noderēs Ikšķiles un citu novadu skolēniem vēstures stundu labākai izpratnei. Te var redzēt, kā izpaužas patriotisms, kas dažos vēstures posmos valstij ir visai būtisks.

Neitralitāte un cieņa visu pušu karavīriem
Centra vadītājs Kaspars Špēlis, iepazīstinot ar kultūras mantojuma centra „Tīnūžu muiža” ieceri un izveidi, uzsvēra, ka tēmu apskatā ievērota neitralitāte, vienlīdz lielu cieņu parādot visu pušu karavīriem.

Apmēram 80% no ekspozīcijā redzamajiem priekšmetiem vākti tuvākajā apkārtnē vairāku gadu garumā. Lielu atbalstu snieguši privātie kolekcionāri, daloties savos atradumos. Kaspars Špēlis solīja, ka muzeja attīstība turpināsies. Muzeju neveido viens cilvēks, bet daudzi kopā. Ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts, un Ikšķiles novadā tāds ir.

Muzejs atgādina par valsts un dzimtas saknēm
Militārajai tēmai veltītā muzeja nozīmību apstiprināja arī augsto Latvijas un Vācijas amatpersonu klātbūtne.
LR Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis par lielāko ieguldījumu, ko šāds muzejs var sniegt, minēja iespēju muzeja veidotājiem un apmeklētājiem apskatīties uz savām saknēm, apskatīties, kā dzima Latvijas valsts.

Cīņa par savu zemi nebeidzas nekad
Nacionālo Bruņoto spēku brigādes ģenerālis Juris Zeibārts atgādināja, ka karavīri uzrunā mūs arī mūs nesatikdami. Caur fotogrāfijām ģimenes albumā, muzejā.

Kaujas pie Mazās Juglas ir vienas no spožākajām lappusēm Latvijas vēsturē, jo akcentē latviešu karavīra īpašības – uzticību, neatlaidību un pārliecību par to, ko dara, palīdzību biedram, neatkarīgi no tā, kādā formastērpā latviešu karavīrs ir spiests karot. Cīņa par savu zemi nebeidzas nekad, arī šodien globalizācijas pasaulē.

„Jūs esat iebūvējuši vienu ķieģeli valstiskā gara mūrī,” nobeigumā teica Juris Zeibārts, pateicoties par paveikto kultūras mantojuma centra izveidošanā.

Upuri jāpiemin, lai pieņemtu pareizu lēmumu nākotnē
Vācijas vēstniecības Rīgā Aizsardzības atašejs pulkvežleitnants Ahims Naicerts neslēpa, ka kara laiks ir grūts laiks visiem. Kaujas beigās paliek uzvarētājs, zaudētājs, ir daudz upuru un daudz kritušo.

Valsts vēsturē ir svarīgi pieminēt upurus, lai pieņemtu pareizos lēmumus nākotnei.

Tauta nevar dzīvot bez varoņiem
Ikšķiliešu veikumu uzteica arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, akcentējot ne tikai Kaspara Špēļa padarīto, bet arī Ikšķiles novada pašvaldību, lemjot piešķirt šā projekta realizēšanai nepieciešamo naudu.

„Mums ir vajadzīgas šīs uzvaras un šie stāsti. Tauta nevar dzīvot bez varoņiem,” viņš sacīja.