Ikšķilē Lāčplēša dienā lāpu gājiens un karavīru dziesmas 

Vakar arī Ikšķilē tika godināti karavīri, kuri krituši cīņās par Latvijas brīvību un neatkarību.Lāčplēša dienas svinības sākās ar lāpu gājienu no Ikšķiles vidusskolas. Tajā piedalījās ne tikai vietējie iedzīvotāji, Ikšķiles vidusskolas skolēni un pedagogi, bet arī pārstāvji no Lietuvas, ar kuru ikšķilniekus saista cieša sadarbība.

Lāpu gājiena dalībnieki pirms atceres brīža pie Strēlnieku pieminekļa Ikšķiles kapos piestāja 800 gades parkā, lai kopā kopā ar Juri Kļaviņu un viņa vadīto vīru vokālo ansambli izdziedātu karavīru dziesmas.

“Mēs esam maza valsts, un mums jāciena savu senču mantojums, jāpatur prātā tās uzvaras, ko viņi ir izcīnījuši. Arī Ikšķiles novadā, stāvot pie Strēlnieku pieminekļa un arī citās piemiņas vietās, šodien deg sveces un mēs godinām kritušos. Patīkami šajā piemiņas vietā redzēt jauniešus. Man ir liels prieks, ka vecāki un skolotāji jauniešiem stāsta jauniešiem par to laiku notikumiem un  vērtībām. Arī cīnītāji par Latvijas brīvību bieži vien bija jauni puiši, kuri no skolas sola devās kaujā un cīnījās par savu valsti,” uzrunājot atceres brīža dalībniekus, teica Ikšķiles novada pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš.

Ikšķiles novads, kurā arī ir norisinājušās brīvības cīņas, ir dzimuši un dzīvojuši visvairāk Lāčplēša ordeņa kavalieru: Jānis Andersons, Alfrēds Brieze, Bernhards Grūbe, Kārlis Eglītis, Mārtiņš Līcītis, Juris Naruševičs, Jānis Kaufmanis, Jānis Sniedze, Rūdolfs Strautmanis, Pauls Veide, Mārtins Šteiners. Ikšķiles kapos ir apglabāti arī vairāki Lāčplēša ordeņa kavalieri, kuri nav ikšķilieši. Viens no tiem ir Ernests Brasliņš, kura dzimtas turpinātāji arī šobrīd dzīvo Ikšķilē..

Pasākuma noslēgumā Ikšķiles novada Kultūras, izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare  visus klātesošos uzaicināja uz kultūras mantojuma centra  “Tīnūžu muiža” atklāšanu, kas notiks 2.decembrī.