Prasmīgi saimniekojot, arī divos gados var paveikt daudz

Publicējam fragmentu no „OVV” sarunas ar Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju Induli Trapiņu par pēdējo gadu laikā paveikto un, protams, nākotnes iecerēm. Novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldībā radīta darboties spējīga administratīvā struktūra, ko veido atbildīgi, zinoši un profesionāli darbinieki. Līdz ar to divu gadu laikā realizēta virkne attīstībai nozīmīgu projektu.

Pašvaldībām jāļauj pelnīt
«Pašvaldības uzdevums ir rūpēties par visām sabiedrības grupām – sākot ar bērnu dārzu un skolu audzēkņiem un beidzot ar senioriem. Visas šīs grupas ir ļoti aktīvas, un mums veidojas laba sadarbība. Te paldies jāsaka arī Jānim Rudzītim, kurš pašvaldībai neatstāja parādu nastu, tāpēc varam darīt ieplānotos darbus, jo bez naudas jau nekas nenotiek. Ir tikai viens mīnuss. Mēs diemžēl nedrīkstam kā uzņēmēji nopelnīt naudu, lai gan esam sākuši šo ceļu iet. Piemēram, reorganizējām aģentūru «Līvi» par pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», lai šis komunālais uzņēmums varētu nopelnīt, nodarboties ar komercdarbību. Esmu no ierēdņiem dzirdējis, ka nedrīkstam degradēt uzņēmējdarbības vidi utt. Kaut gan, piemēram, Somijā, Vācijā, Zviedrijā pašvaldībām šāda iespēja ir. Lai tas būtu reāli arī pie mums, jāmaina likumi. Gūtos ienākumus varētu ieguldīt infrastruktūrā, nepaļaujoties tikai uz Eiropas projektu aktivitāti, kas šobrīd ir neliela, taču mūsu Attīstības nodaļa modri seko ikvienai iespējai gūt papildus līdzekļus. Sadarbojamies arī ar dažādām sabiedriskajām organizācijām, kas ieguvušas sabiedriskā labuma statusu, cenšamies tās atbalstīt. Problēma gan tā, ka pašvaldībai ir maz īpašumu, kur varētu notikt šīs aktivitātes. Te neviens neko nav ne zadzis, ne privatizējis, bet tā tas izveidojies vēsturiski,» stāsta I.Trapiņš.

Uzlabota infrastruktūra
Tie, kas Ikšķilē kādu laiku nav bijuši, ierodoties ir patīkami pārsteigti – pilsētas seja jūtami mainījusies. Daudzviet sakārtoti gājēju celiņi, lai ērti un droši būtu ne vien braucējiem, bet arī, piemēram, jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem. Jaunu veidolu ieguvis 800-gades parks. I.Trapiņš atceras, ka sākumā nācās uzklausīt ne vienu vien nicinošu piezīmi, sak, kam tas vajadzīgs, cik tas viss izmaksās... «Tagad, kad šī ideja ir realizēta, iesilst sirds redzot, kā parku izmanto jaunās māmiņas, pārīši,» saka pašvaldības vadītājs.

I.Trapiņš atzīst, ka ir gandarījums arī par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta realizēšanu, pie kura strādājis aģentūras «Līvi» (tagad «Ikšķiles māja») direktors Jānis Gunārs Rubenis. «Rubeņa kungam ir pieredze darbā ar SAPARD projektiem un uzskatu, ka ūdenssaimniecības attīstības projekts tika ļoti labi menedžēts. Šobrīd attīrīšanas iekārtās, tāpat kā iepriekš, strādā veči, bet attieksme un vide ir mainījušās līdz nepazīšanai – pēc jauno, moderno iekārtu uzstādīšanas pazudusi smaka, un vecajās kanalizācijas tvertnēs ierīkota dobe, kurā zied puķes,» smaida I.Trapiņš.

Rekonstruēta ir arī katlu māja, un nomainīti apmēram 80 procenti siltumtrases. Siltums gan lētāks nav kļuvis, taču, kā norāda pašvaldības vadītājs, to ietekmē dažādi faktori un no pašvaldības neatkarīgas izmaksas, piemēram, dabasgāzes cenas un nodokļu pieaugums. Svarīgs uzdevums ir novada ielu un ceļu sakārtošana visā to platumā, kas iespējama, plānojot līdzekļus un efektīvi saimniekojot.

Realizēti vairāki vērienīgi projekti
Nesen atklāts arī jaunais Ikšķiles vidusskolas sporta laukums. Pārmetumam, ka tas esot pārlieku dārgs projekts, priekšsēdētājs nekādi nevar piekrist: «Dārgi, nedārgi... Mani ļoti izbrīna šie atsevišķu, arī inteliģentu, cilvēku spriedelējumi. Jājautā – vai ir kāds ekvivalents, pēc kura naudas izteiksmē var vērtēt mūsu bērnu, jauniešu, dažādu citu vecuma grupu iedzīvotāju nodarbinātību un veselību? Man galvā tas kaut kā nerīmējas. Viss maksā tik, cik maksā. Ja kādam rodas aizdomas par negodīgumu, visam var izsekot –  iepirkumiem, kontroltāmēm utt. Turklāt reizē ar stadionu par šī projekta naudu esam labiekārtojuši arī ielas apgaismojumu, blakus esošo skvēru, kur atlicis izbūvēt vien gājēju celiņus. Faktiski sakārtots viss šis rajons. Tas ir tikai viens no lielajiem projektiem, ko esam realizējuši. Otrs vērienīgākais – Skolas ielas rekonstrukcija. Ļoti nopietns objekts, kuru plānojam nodot novembra beigās. Mums ir paveicies, ka šo sarežģīto projektu realizē viena no lielākajām Latvijas būvfirmām A/S «Binders», kas spējīga to menedžēt, jo rekonstrukcijas laikā nevaram slēgt ielu. Šajā rajonā pārbūvēta arī puse pilsētas komunikāciju. Fantastiski, ka šī projekta attiecināmajās izmaksās ieguvām lielu daļu Eiropas Savienības finansējuma un par pašvaldības līdzekļiem varējām labiekārtot pilsētas centrālo daļu,» stāsta I.Trapiņš.

Attīstība jūtama arī Tīnūžos
Trešais lielais projekts, ko pašvaldība cer nodot nākamā gada 1.aprīlī, ir Tīnūžu bērnudārzs. «Te ir vēl viens labums – mēs vienlaikus veidojam Tīnūžu administratīvo centru. Te ir skola, tautas nams, un nu būs arī bērnudārzs, kas atradīsies moderni sakārtotā Tīnūžu muižā, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis,» saka I.Trapiņš un piebilst, ka uzsākt šo projektu nebija nemaz tik vienkārši, jo nācās ieguldīt daudz tā saucamā neredzamā darba. Tas saistīts ar dokumentu sakārtošanu atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem. Tuvojoties valsts svētkiem, pašvaldība plāno atklāt Kultūras mantojuma centru. Tajā būs muzejs, kurā apkopoti vēsturiskie notikumi, kas norisinājušies Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, sākot no 1.pasaules kara līdz pat mūsdienām. «Rīkosim dažādas ekspozīcijas un izstādes. Deputāts un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valentīns Špēlis, kura vadībā nodota Tīnūžu pagasta pārvalde, savācis ļoti interesentu kolekciju, saistītu ar manu pamatprofesiju – lauksaimniecību, ar 19. un 20.gadsimta sākumā izmantotajām lauksaimniecības iekārtām. Līdzīgu izstādi esmu redzējis kādā nelielā pilsētiņā Austrijā. Domāju, jaunajai paaudzei tas varētu būt interesanti.

Divu gadu laikā tapuši daudzi tehniskie projekti, kuri vēl gaida savu kārtu un tiks realizēti, tiklīdz radīsies finansējums,» saka I.Trapiņš. Jautāts, vai izdodas rast laiku arī atpūtai, viņš atzīst, ka laika ir ļoti maz. Reizi gadā izdodas aizbraukt uz kalniem paslēpot. Vēl Trapiņu ģimene iecienījusi auto tūrismu, dodoties ārpus Latvijas un nakšņojot treilerī. «Plānoju atkal nodoties medībām. Tā ir fantastiska lieta. Te es domāju nevis zvēru slepkavošanu, bet to atmosfēru, kas valda mežā, tās emocijas, ko var gūt no dabas. Tā kā darbs lielākoties ir sēdošs, plānoju atsākt arī Ogres peldbaseina apmeklējumu,» saka I.Trapiņš un jau atkal pievēršas darba jautājumiem.

Galvenie vērtētāji – iedzīvotāji
Ieceru pašvaldības vadītājam patiesi vēl ir ļoti daudz – turpināt Zilokalnu dabas parka attīstības projektu, kas ir ļoti vērienīgs un tiek īstenots sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību. Nākamgad plānots sakārtot Ikšķiles stacijas apkārtni, veikt Dienas centra ēkas remontu. Sporta jomā šobrīd tiek atbalstīta Igora Miglinieka basketbola sporta skola un novada bērnu treniņi citos sporta veidos, norit darbs pie Lupīnu ielas stadiona projekta. Bet viens no lielākajiem sapņiem – izveidot savu Mūzikas un mākslas skolu.

«Šis projekts, līdzīgi kā stadions, naudas ekvivalentā nav izmērāms, jo tās ir vērtības, kas veido mūsu jauno cilvēku personību. Esam pateicīgi kolēģiem no Ogres novada pašvaldības, kas rada iespēju ļaut mums savā īpašumā iegūt veco Ogres pilsētas domes ēku, kuru plānojam nodot Lielrīgas lauksaimniecības pārvaldes pārziņā. Pašlaik notiek dokumentu saskaņošana. Šobrīd tiek domāts, kā racionālāk izmantot pašreizējo Lielrīgas lauksaimniecības pārvaldes ēku. Viens no variantiem – turp varētu pārcelties pašvaldība, pašreizējo ēku pielāgojot Mūzikas un mākslas skolas vajadzībām, saglabājot arī doktorātu un bibliotēku. Jaunajā ēkā ir arī fantastiska, tikpat liela zāle kā Tautas namā, un tur varētu notikt dažādas muzikālas aktivitātes. Šī iecere, protams, nav lēta, bet, manuprāt, pašvaldība domāta tam, lai realizētu dažādu sabiedrības grupu interesēm atbilstošus projektus. Man ir patiess prieks, ka iedzīvotāji to novērtē un aizvien vairāk ir tādu, kas Ikšķili izvēlas par savu dzīvesvietu. Kopš 2001.gada iedzīvotāju skaits mūsu pilsētā gandrīz dubultojies – te deklarējušies turpat 9 000 cilvēki, bet, domāju, realitātē šis skaitlis ir vēl lielāks. Viņu maksātie nodokļi ieplūst pašvaldības kasē, līdz ar to mēs varam realizēt aizvien jaunus projektus infrastruktūras uzlabošanā. Jācer, ka valdība nākamgad nenoņems finansējumu, jo šī nav tā vieta, kur kaut ko konsolidēt. Var jau teikt, ka es kā pašvaldības vadītājs aizstāvu savu dārziņu, bet tā tas nav – mēs aizstāvam tikai un vienīgi iedzīvotāju intereses. Mums ir visi priekšnoteikumi, lai strādātu. Ir kļūdas, kaut kādas neizdarītas lietas, bet tas ir tikai cilvēcīgi. Mēs arī ģimenes mājā vai savā mazajā saimniecībā plānojam, darām, bet ne viss sanāk. Uzskatu, ka šie divi gadi bijuši un ir vērsti uz Ikšķiles attīstību, un to arī apliecina izdarītie darbi. Valsts Attīstības aģentūras pētījumā par Latvijas teritorijas novadu attīstību Ikšķiles novada rādītāji visās jomās ir ar plusa zīmi. Tas dod pārliecību, ka strādājam pareizajā virzienā, bet, protams, galvenie mūsu darba vērtētāji ir iedzīvotāji. Vislielākais gandarījums ir tad, ja tieši viņi mūsu darbu novērtē atzinīgi,» saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Ar pilnu intervijas tekstu varat iepazīties laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" 21. un 28.oktobra numurā