Ko brokastīs un vakariņās ēd Ogres Valsts tehnikuma audzēkņi? 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Valsts tehnikumā katrā no ēkām, kur notiek mācības, ir kafejnīca, tāpēc nav problēmu ar siltu ēdienu pusdienās. Citādi ir ar brokastīm un vakariņām, par kurām dienesta viesnīcā dzīvojošajiem audzēkņiem jādomā pašiem.

Topā – kartupeļi, pelmeņi un makaroni
Ogrenet jau rakstīja, ka Ogres Valsts tehnikuma dienesta viesnīcas virtuvēs Jaunatnes ielā 3 nesen uzstādītas jaunas elektriskās plītis un iegādāti moderni ledusskapji. Jauniešiem radīti visi apstākļi, lai varētu sagatavot siltu ēdienu un uzglabāt produktus. Virtuvēs novietoti ērti galdi, kur var nobaudīt turpat sagatavoto ēdienu.

Pirms dažām dienām, ielūkojoties dienesta viesnīcas virtuvēs, pārliecinājāmies, ko gatavo tehnikuma audzēkņi. Datorsistēmu specialitātes 1.kursa audzēkņi Ralfs un Māris vakariņās bija nolēmuši ēst makaronus ar gaļu. Makaroni, pelmeņi, kartupeļi – tie ir ēdieni, kas visbiežāk esot ietverti jauniešu ēdienkartē. Meitenes, kā, piemēram, Interjera dizaina specialitātes 1.kursa audzēkne Inna un Multimediju dizaina specialitātes 1.kursa audzēkne Linda, atklāja, ka dažreiz vārot arī zupas un putras.

Kad nav laika un naudas, veselība paliek otrajā plānā
No rītiem, kad nav laika, visbiežāk nākas iztiekt ar ātri pagatavojamiem ēdieniem, atklāj jaunieši. Rolton sausās zupiņas ir glābiņš arī laikā, kad maciņā naudas tā pamazāk, bet vēders prasa savu tiesu. Ēst gribas, un tad nav laika atcerēties un kur nu vēl ņemt vērā, ka Roltona sastāvā ir daudz un dažādas ķīmiskas vielas un garšas pastiprinātāji.

Kartupeļi arī jāprot pagatavot
"Kartupeļus pieņemts uzskatīt par otro maizi, bet maniem zēniem tā ir gandrīz kā pirmā maize. Jāatzīst, ka ne vienmēr tie ir sagatavoti tā, lai atbilstu veselīgam uzturam,” atklāj dienesta viesnīcas skolotāja Irēna Ostaša, kuras uzmanības lokā ir Jaunatnes ielā 3 viesnīcā dzīvojošie jaunieši un kurus viņa ievada arī veselīga uztura gudrībās.

Audzēkņi, protams, ir informēti, ka, pēc uzturzinātnieku domām, visveselīgākie kartupeļi ir tad, kad tos vāra vai cep ar visu mizu. Taču topošie elektroniķi šiem uzskatiem oponē:  ultravioletais starojums, kas nāk no krāsnīm, ne vienmēr atstāj labu iespaidu uz produktu kvalitāti, tāpēc ne vienmēr arī šādi gatavoti kartupeļi būs veselīgi.

Pārrunās par veselīgu uzturu, kas notika aizvadītajā nedēļā, skolotāja I.Ostaša atklāja, ka ūdeni, kurā vārīti kartupeļi, nebūt nav jālej ārā, bet to var izmantot zupām un buljoniem. Ūdenī, kurā vāra kartupeļus, saglabājas vitamīni – vismaz līdz Jaungadam, kad kartupeļi vēl nav sākuši asnot. Dzīvojot projām no mājām, jauniešiem šādi padomi lieti noder, jo viesnīcā blakus nav ne mammas, ne vecmāmiņas.

Tiesa gan, ikdienā uzkrātās zināšanas un labie padomi aizmirstas, un kartupeļi pannā cepas čurkstēdami, nerunājot jau par čipsu pakām, kuras tukšojas kosmiskā ātrumā. "Tā ir garšīgākā lieta, kas vien var būt,” pārliecināti puiši.

Ko labāk izvēlēties – augļus vai cigaretes?
Dienesta viesnīcā pārsvarā mitinās jaunieši, kuru mājas ir laukos, tāpēc daļa no dārzos izaudzētā atceļo arī uz viesnīcu. Visai ziemai augļu un dārzeņu nepietiek, tāpēc atliek vien gājiens uz tirgu vai veikalu. Un tad šaubu velniņš neliek miera, ko pirmo likt iepirkumu grozā – dārzeņus, augļus vai kādu našķi.

"Neesmu novērojusi, ka puišiem garšotu saldumi, kuru pārmērīga lietošana kaitīga veselībai, taču man ļoti gribētos, lai audzēkņi savā ēdienkartē vairāk iekļautu kāpostus, burkānus, sīpolus, gripas laikā arī ķiplokus, augļus,” saka I.Ostaša.

Daudzveidīga un veselīga uztura nodrošināšanu, protams, ierobežo arī finansiālās iespējas, jo naudas ir tik, cik ir. Taču arī te pieredzējušajai pedagoģei ir savi novērojumi un lietpratīgi padomi.

"Tiem jauniešiem, kuri smēķē, iesaku uztaisīt inventarizāciju summiņai, kuru viņi izlieto cigarešu iegādei, bet to vietā nopirkt augļus. Tas noteikti būs organismam lietderīgāk.,” norāda I.Ostaša. Skolotāja rosina arī izsvērt, vai nav lietderīgāk par to pašu naudu iegādāties mazāk, bet kvalitatīvāku pārtiku, kas nenodarītu ļaunumu veselībai. "Tikai jāpārstrukturē sava domāšana,” saka I.Ostaša.