11.oktobrī vairākās Lielvārdes vietās – Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā, pie Edgaram Kauliņam veltītā Goda krēsla, Lielvārdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā – raisījās atmiņas par bijušo saimniecības "Lāčplēsis" vadītāju un Lielvārdes leģendu - Edgaru Kauliņu.
Šī diena bija īpaša ar to, ka klajā nākusi grāmata "Mūžs kā asara uz vaiga", uz kuras atvēršanas svētkiem bija ieradušies Lielvārdes un Ogres novadu pašvaldības vadība, Edgara Kauliņa kolēģi, tuvinieki, pārstāvji no dzimtā – Pāles – pagasta, visi tie, kas uzskatīja par godpilnu pienākumu būt klāt šajā tik nozīmīgajā notikumā.
"Šodien mūs visus kopā ir pulcējusi viena no Latvijas ievērojamākajām simts personībām – vienkāršs kalēja dēls, Pāles puisis, kurš guvis smagu dzīves skolu un rūdījumu, - Edgars Kauliņš. 1945.gadā liktenis viņu atveda pie mums uz Lielvārdi. Ceļamaizei uz jauno darbavietu nopietnais vīrs saņem padomu no Rīgas partijas komitejas sekretāra, ka te, Lielvārdē, vajadzēs sākt ar cilvēkiem. Un šo padomu Edgars Kauliņš ir ievērojis visu savu mūžu – nevis rīkot un pavēlēt, bet runāt ar cilvēkiem. Šī vienkāršā saruna nes augļus. 1948.gada vasarā Lielvārdē top kolhozs, un lielvārdieši partorgam uztic to vadīt vairāk nekā 30 gadus līdz pat mūža galam," uzrunājot klātesošos, sacīja Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anita Streile. "Šodien mēs visi kopā atveram grāmatu, kurā kolhoznieki, līdzgaitnieki, radi un draugi dalās atmiņās par šo gaišo, godīgo, strādīgo, taisnīgo, drosmīgo, gudro un tajā pašā laikā vienkāršo cilvēku – par Edgaru Kauliņu."
Atmiņu kamolu no ieceres līdz veiksmīgam rezultātam – grāmatai - kopā ritināja projekta vadītāja un atbildīgā redaktore Anastasija Neretniece, sastādītāja Lia Guļevska un redaktore Rūta Koluža.
"Ir iznākusi grāmata, un nu jūs varēsit vērtēt, kā ir veicies. Ja par kādu cilvēku pēc viņa aiziešanas aizsaulē nevis tikai saka, bet arī uzraksta tik daudz labu vārdu, tad šis cilvēks dzīvo mūžīgi un kļūst par leģendu. Edgars Kauliņš ir leģenda," tā Rūta Koluža. "Zemes spēks, krietnums un mīlestība runā no šīm lappusēm. Atmiņu rakstītāji uzcēluši savam priekšsēdētājam vēl vienu pieminekli. Tas izstaro gaismu un siltumu."
Publicists Ēriks Hānbergs atklāja, ka šī grāmata ir daļējs atšifrējums leģendārajai asarai, kas bija redzama dokumentālajā filmā par Edgaru Kauliņu: "Šajā asarā, ko viņš ar raupju roku norauš, tā ir viņa un mūsu visu 50 gadu okupācijas dzīve – tur ir gan prieks, gan laime, gan sirsnība, gan traģisms. Viss šajā asarā."
"Mums ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku kultūrā, mākslā, zinātnē, lauksaimniecībā, sportā. Mēs nedrīkstam pazaudēt viņus. Arī tad, kad mēs paši būsim aizgājuši un atmiņas līdz ar mums, lai tās paliek grāmatā. Tas viss ir tik nozīmīgs, bet mēs reizēm par to pat neaizdomājamies," teic Lia Guļevska. "Katrs dzīves gājums ir svarīgs. Dieva sūtīts uzdevums piepildīt to, kāpēc mēs vispār esam šajā pasaulē. Kauliņtēvs šo uzdevumu piepildīja. Šādi vīri dzimst varbūt reizi simt gados, varbūt vēl retāk. Ja tāds cilvēks būtu šobrīd Latvijas priekšgalā, tad mēs varbūt būtu citā galaktikā."
Grāmatas autoru vārdā L.Guļevska teica paldies Lielvārdes novada pašvaldībai, bez kuras morālā un materiālā atbalsta šī iecere nebūtu īstenojusies.
"Man jau no bērnības Lielvārde vienmēr asociējusies ar īpašiem cilvēkiem. Viss, ko darīja, bija jādara no sirds un labāk, nekā tu vari izdarīt. Tikai tad būs darba augļi. Iespējams tāpēc visi zināja "Lāčplēša" kori, deju kolektīvu, teātri. Dziesmu svētku gājienos šiem kolektīviem tika pievērsta īpaša uzmanība. Tās ir vērtības, kurās mēs varam smelties padomu šodien un kuras mums būtu jāsargā caur gadiem, atmiņu stāstiem un šādām grāmatām par saviem novadniekiem, laikabiedriem, cilvēkiem, tādējādi rakstot šo jauno vēsturi," uzsverot Edgara Kauliņa nozīmīgo lomu Lielvārdes attīstībā, sacīja Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Santa Ločmele.
Lielvārdes novada domes priekšsēdētājas vietniece Vita Volonte atklāja, ka ideja par grāmatas tapšanu reālas aprises ieguvusi 2017.gadā, kad pašvaldība plānojusi novada dalību Latvijas simtgades svinībās.
"Viena no sadaļām šajā plānā bija grāmatu izdošana, jo grāmata ir tā, kas paliek uz laiku laikiem. Tajā laikā veiksmīgi nāca Anastasijas Neretnieces ideja par to, ka ir pienācis īstais brīdis veidot grāmatu Kauliņtēvam. Iepriekšējās grāmatas un filmas tika izdotas un uzņemtas pirms vairākiem gadu desmitiem. Mēs esam tie, kuri vēl atceras Kauliņtēvu, bet ar katru gadu nāk aizvien jaunas paaudzes, kurām Kauliņtēvs būs tikai no grāmatām un filmām iepazīstams."
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš atklāja, ka 2015.gadā, kad Ogres novada pašvaldība veikusi Ogrē represēto piemiņas vietas rekonstrukciju un labiekārtošanu, tika apkopoti no Ogres un kaimiņu novadiem 1949.gadā izvesto vārdi un uzvārdi. No Lielvārdes nebija neviena, jo toreizējais kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs to nepieļāva.
"Kauliņtēvs mums visiem ir kā piemērs. Man pat grūti iedomāties, kādai jābūt personībai, kas varētu nostāties tam visam pretī. Viņš bija komunists, bet nav svarīgi, kurā partijā tu esi, bet ir svarīgi, vai tu mīli savu tautu vai nemīli," teica E.Helmanis. "Edgara Kauliņa fenomens ir tāds, ka viņš nebaidījās no spēcīgiem cilvēkiem. Viņam viss bija jānopelna pašam, un viņš to izdarīja. Ņemot darbā izsūtītos saimniekus, leģionārus, viņš zināja, ka ar tādiem cilvēkiem var uzcelt "Lāčplēsi". Ja arī mēs nebaidīsimies no spēcīgiem cilvēkiem blakus, mēs uzbūvēsim savu valsti labāku."
E.Helmanis atzina, ka viņam ir liels prieks, ka Lielvārdes novada dome atbalstījusi šādas grāmatas izdošanu.
Grāmatas autores saņēma daudz apsveikumu un pateicības vārdu, tostarp arī no Latvijas Ordeņu brālības, jo Anastasija Neretniece un Lia Guļevska ir apbalvotas ar Triju zvaigžņu ordeni. Kā atklāja Ordeņu brālības līdzpriekšsēdētāja Kamena Kaidaka, Anastasija Neretniece ir tas cilvēks, kas pirms divdesmit gadiem izveidoja Ordeņu brālību. Lielvārdi var uzskatīt par organizācijas šūpuli. Šeit notika arī pirmais Ordeņu brālības salidojums.
"Šodien man ir liels gods no visas mūsu organizācijas sveikt cilvēkus, kuriem ir svarīga patiesība. Grāmata ir patiesa, jo to rakstījuši cilvēki, kuri raksta par to, ko viņi zina. Patiesa grāmata par patiesiem notikumiem un par izcilu cilvēku," sacīja K.Kaidaka.
Grāmatu "Mūžs kā asara uz vaiga" ar Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu izdevis Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.