Lielvārdē notikusi diskusija par administratīvi teritoriālo reformu ar NVO pārstāvjiem

Lielvārdes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Santa Ločmele un domes priekšsēdētājas vietniece Vita Volonte trešdienas, 17. jūlija, pēcpusdienā aicināja novada nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz sarunu par VARAM plānoto administratīvi teritoriālo reformu.  

Tikšanās sākumā domes priekšsēdētāja klātesošos iepazīstināja ar diviem iespējamiem reformas risinājumiem: VARAM piedāvāto variantu, kas paredz jauno novadu veidot bijušā Ogres rajona robežās, un otru alternatīvu variantu, par ko vēl šobrīd notiek aktīvas sarunas un vēl oficiāli vienošanās par šo iespēju nav panākta – Lielvārdes un Ķeguma novadu apvienošanās vienotā novadā.

Diskusija notika neformālā gaisotnē, kur katrai pārstāvētajai organizācija bija iespēja izteikt savu viedokli par plānotajām pārmaiņām.

PPP biedrība "Zied zeme": "Mūsu gadījumā novada robeža ir tikai teorētiska." PPP biedrības "Zied zeme" pārstāvis Māris Cīrulis pauda, ka biedrība jau šobrīd strādā plašākā mērogā, ne tikai novada robežās, un aktivitāšu plānošana viena liela novada robežās varētu būt vienkāršāka.

Lielvārdes Pensionāru biedrība: "Varētu būt grūti izbraukāt uz Ogri kārtot formalitātes." Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Nora Ivanova sacīja, ka gribētos saglabāt to ģimeniskumu un sadarbību ar pašreizējo vietvaru, kāda tā ir šobrīd, kā arī izteica bažas, ka šobrīd nav skaidrības par to, kādus pakalpojumus varēs saņemt tepat uz vietas, Lielvārdē, pēc novadu apvienošanas.

Lielvārdes novada Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Mālmeisters izteica viedokli, ka reformai jānotiek ekonomiski pamatoti. Ja pēc reformas valsts spēs realizēt savas funkcijas ekonomiski izdevīgāk, tad tam ir pamats. Tiesa gan, ministrijas neatbildēts ir jautājums par to, cik izmaksās pati reforma. Šobrīd nav arī skaidru finansējuma sadales principu jaunajā novadu veidojumā. Reformas rezultātā pagasti gan varētu kļūt tukšāki.

Uzņēmēju biedrības pārstāvis Andris Gribusts uzskata: "Ja nebūs stratēģiska redzējuma par lielā novada attīstību, tad ieguvums nebūs nekāds!" Biedrības pārstāvis minēja, ka viss atkarīgs no jaunā novada politiskās vadības – vai tai būs interese attīstīt arī pārējo novadu, ne tikai Ogri.

Lielvārdes novada Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Jāzeps Janiševs uzsvēra, ka Lielvārdes novads ar savu identitāti nekur nepazudīs arī lielajā novadā un reformu neuztver kā apdraudējumu.

Sieviešu biedrība "Iespēja" pārstāve Liene Zīliņa pauda uzskatu, ka ir jāpieņem globalizācijas procesi un ka lauku viensētas diemžēl jau ir pagātne, tādēļ lielāku novadu veidošana mazajā Latvijā ir pašsaprotama. Pārstāve arī uzskata, ka iedzīvotāju pretestība pret reformu ir vērojama tādēļ, ka ir daudz neskaidrību.

Lielvārdes Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Inta Lapiņa pauda uzskatu, ka līdz šim paši valdījām, bet tagad mums no malas saka, kā būtu jābūt.  

Lai dzīve Jumpravas pagastā būtu ērta un iedzīvotājiem pievilcīga, tur jābūt skolai un bērnudārzam, lai mazajiem viss būtu pieejams uz vietas, kamēr lielākā daļa vecāku atrodas darbā ārpus pagasta, un novada robežas šai gadījumā nebūtu tik svarīgas - tā uzskata biedrības pārstāve "Mēs Jumpravai!" Inese Medne.  

Biedrības "Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem" pārstāvis Normunds pauda divus viedokļus par novada robežu pārzīmēšanu – kā iedzīvotājs viņš saka, ka ļoti būtiski ir tas, lai Lielvārdes novada pārstāvis tiktu ievēlēts jaunā novada vadībā, jo no tā būs atkarīgs, cik no kopīgā nemainīgā “labumu kausiņa” skaita tiktu atvēlēts Lielvārdei.

Kā biedrības pārstāvis Normunds piedzīvojis lokālpatriotismu negatīvā nozīmē – ja esi biedrība no Lielvārdes novada, tad Ogres novada uzņēmēji atsaka sadarbību, jo neesi "savējais".

Tikšanās noslēgumā domes priekšsēdētāja pateicās biedrību pārstāvjiem par pausto nostāju, jo deputātiem ir būtisks iedzīvotāju viedoklis, kuru paust ministrijai šo pārmaiņu laikā.

Drīzumā pašvaldība plāno organizēt arī iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu. Aicinām būt aktīviem un tajā piedalīties!