« Ogres novada pašvaldības policijas vadība nožēlo savu rīcību
2021. gada 15. janvārī, 10:01, Policija, VUGD, slimnīca
www.ogresnovads.lv
OgrenetCeturtdiena, 25. aprīlis
Līksma, Bārbala
Līksma, Bārbala
2021. gada 15. janvārī, 10:01, Policija, VUGD, slimnīca
www.ogresnovads.lv
© 2006–2024 Ogrenet
Komentārirādīt komentārus augošā secībā
Kāpēc jālieto jēdziens "likumdošana" tur, kur pilnīgi precīzi der vārds "likums"?
Raksti īsāk! Mācies domu izteikt lakoniski! Nelej ūdeni,tad var but kāds arī sadzirdēs!
? - Dič, Ulmani Tas tu.
“Latviešu juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “likumdošana” bieži tiek apzīmēta visa normatīvā bāze. Lasi uzmanīgi...un izdari tālākus secinājumus...protams, ja tavas prāta spējas to atļauj...augsti izglītotā persona...
Ja aunapiere pats savu komentāru izlasītu, varbūt par saprastu, ka likumdošana ir tikai process. Kādu pantu tu no procesa vari gribēt, urlēn?
Tev, skunss, pārdomām... ja spēj visu aptvert. Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī. Saskaņā“Paradoksāli, bet Latvijā, pastāvot konstanti zemai uzticībai parlamentam, ir ārkārtīgi maz fundamentālu pētījumu par Saeimu un tās darbu. Par spīti Saeimas vāriem centieniem uzlabot Saeimas darbu un sabiedrības ieskatu par institūciju, publiskā telpa ir pārpildīta ar negatīvu un pat atklāti nievājošu informāciju par Saeimas deputātiem un parlamentu,” tā grāmatu priekšvārdā piesaka Latvijas Universitātes zinātniskā projekta vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis. Tagad tapis šāds fundamentāls pētījums par likumdošanas procesu. Komentāri ir kā zinātnisks izziņas avots par Satversmes normām, kas noder, saskaroties ar to praktisku pielietojumu. Kas ir likumdošana un likumdošanas process? Ievadā to paskaidro autori Artūrs Caics un Egils Levits, arī aicinot: “Latviešu juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “likumdošana” bieži tiek apzīmēta visa normatīvā bāze. Tomēr būtu vēlams latviešu valodā šo jēdzienu sašaurināt un attiecināt uz procesu, kura ietvaros valsts varas iestādes pieņem formālo likumu.” Šī izdevuma autoru kolektīvu veido 38 zinātnieki, pētnieki un lietpratēji, vairums ir Latvijas Universitātes mācībspēki un praktiķi no Saeimas, Satversmes tiesas, Valsts prezidenta kancelejas un Tieslietu ministrijas. Likumdošanas satversmisko procedūru pētījums ilga vairāk nekā trīs gadus un ir rezumējies 592 lappušu lielā monogrāfijā, kur ir ne tikai atsevišķu Satversmes normu komentāri, bet arī vairāki vērtīgi raksti par likumdošanu. Lai aptvertu būtiskus likumdošanas jautājumus, grāmatā tapis pielikums “Piezīmes par likumdošanas procesu”. Šo sadaļu sagatavojuši labākie jomas lietpratēji. Tajā ir ieteikumi, kas balstās uz novērojumiem, nevis tikai sausi konstatējumi, sniegtas vadlīnijas labu likumu izstrādei un rosināti priekšlikumi likumdošanas procesa uzlabošanai nākotnē. Pielikumā ir iespēja ne tikai uzzināt par aktualitātēm, kas saistītas ar likumu pieņemšanu, bet arī izlasīt vēl nepublicētu analīzi par jaunizveidoto Saeimas Analītisko dienestu, Saeimas kārtības rulli, oficiālo publikāciju vai lobēšanas regulējumu un nepieciešamajiem likumdošanas uzlabojumiem. ar Monteskjē valsts varas dalīšanas teoriju līdzās likumdošanas varai pastāv izpildvara un tiesu vara. Tās visas ir savstarpēji saistītas, bet reizē tās ir savstarpēji neatkarīgas (pretstatītas), respektīvi, savstarpēja saistība izpaužas tajā, katra no tām var ietekmēt citas darbību, bet reizē katrai no tām ir konkretizēta joma valstī, kurā tā ir neatkarīga savā darbībā. Likumdošanas vara nosaka sabiedrības attīstības stratēģiskos mērķus. Lai šos mērķus īstenotu, realizētu likumdevējs izdod vispārsaistošas tiesību normas. Tāpat likumdevējs rada arī politiskos un juridiskos līdzekļus, lai realizētu iepriekšminētos stratēģiskos mērķus, tomēr likumdošanas vara nenodarbojas ar šo tiesību normu tālāko skaidrošanu, pielietošanu, ar kuru tālāk nodarbojas jau izpildvara un tiesu vara. Likumdošanas vara var izdot arī likumus, kam piemīt augstākais juridiskais spēks. Likumdošanas varas realizētās darbības ir vērstas uz to, lai kopumā nodrošinātu sabiedrības kā vienota veseluma pastāvēšanu.[1] To, kam ir deleģēta likumdošanas vara valstī, nosaka valsts konstitūcija. Lielākoties likumdošanas vara valstī ir deleģēta parlamentam un tautai. Latvijas Republikā saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas vara pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.[2] Likumdošanas vara tiek deleģēta vēlēšanu ceļā, respektīvi, tā ir deleģēta kolektīvās pārstāvniecības vara. Parlaments tātad ir tautas pārstāvniecības institūts. Likumdošanas vara realizē arī citas funkcijas, piemēram, izveido izpildvaras un tiesu varas augstākās institūcijas, veic valdības, izpildvaras kontroli un citas darbības savas kompetences ietvaros.
Tev, skunss, pārdomām... ja spēj visu aptvert. Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī. Saskaņā“Paradoksāli, bet Latvijā, pastāvot konstanti zemai uzticībai parlamentam, ir ārkārtīgi maz fundamentālu pētījumu par Saeimu un tās darbu. Par spīti Saeimas vāriem centieniem uzlabot Saeimas darbu un sabiedrības ieskatu par institūciju, publiskā telpa ir pārpildīta ar negatīvu un pat atklāti nievājošu informāciju par Saeimas deputātiem un parlamentu,” tā grāmatu priekšvārdā piesaka Latvijas Universitātes zinātniskā projekta vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis. Tagad tapis šāds fundamentāls pētījums par likumdošanas procesu. Komentāri ir kā zinātnisks izziņas avots par Satversmes normām, kas noder, saskaroties ar to praktisku pielietojumu. Kas ir likumdošana un likumdošanas process? Ievadā to paskaidro autori Artūrs Caics un Egils Levits, arī aicinot: “Latviešu juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “likumdošana” bieži tiek apzīmēta visa normatīvā bāze. Tomēr būtu vēlams latviešu valodā šo jēdzienu sašaurināt un attiecināt uz procesu, kura ietvaros valsts varas iestādes pieņem formālo likumu.” Šī izdevuma autoru kolektīvu veido 38 zinātnieki, pētnieki un lietpratēji, vairums ir Latvijas Universitātes mācībspēki un praktiķi no Saeimas, Satversmes tiesas, Valsts prezidenta kancelejas un Tieslietu ministrijas. Likumdošanas satversmisko procedūru pētījums ilga vairāk nekā trīs gadus un ir rezumējies 592 lappušu lielā monogrāfijā, kur ir ne tikai atsevišķu Satversmes normu komentāri, bet arī vairāki vērtīgi raksti par likumdošanu. Lai aptvertu būtiskus likumdošanas jautājumus, grāmatā tapis pielikums “Piezīmes par likumdošanas procesu”. Šo sadaļu sagatavojuši labākie jomas lietpratēji. Tajā ir ieteikumi, kas balstās uz novērojumiem, nevis tikai sausi konstatējumi, sniegtas vadlīnijas labu likumu izstrādei un rosināti priekšlikumi likumdošanas procesa uzlabošanai nākotnē. Pielikumā ir iespēja ne tikai uzzināt par aktualitātēm, kas saistītas ar likumu pieņemšanu, bet arī izlasīt vēl nepublicētu analīzi par jaunizveidoto Saeimas Analītisko dienestu, Saeimas kārtības rulli, oficiālo publikāciju vai lobēšanas regulējumu un nepieciešamajiem likumdošanas uzlabojumiem. ar Monteskjē valsts varas dalīšanas teoriju līdzās likumdošanas varai pastāv izpildvara un tiesu vara. Tās visas ir savstarpēji saistītas, bet reizē tās ir savstarpēji neatkarīgas (pretstatītas), respektīvi, savstarpēja saistība izpaužas tajā, katra no tām var ietekmēt citas darbību, bet reizē katrai no tām ir konkretizēta joma valstī, kurā tā ir neatkarīga savā darbībā. Likumdošanas vara nosaka sabiedrības attīstības stratēģiskos mērķus. Lai šos mērķus īstenotu, realizētu likumdevējs izdod vispārsaistošas tiesību normas. Tāpat likumdevējs rada arī politiskos un juridiskos līdzekļus, lai realizētu iepriekšminētos stratēģiskos mērķus, tomēr likumdošanas vara nenodarbojas ar šo tiesību normu tālāko skaidrošanu, pielietošanu, ar kuru tālāk nodarbojas jau izpildvara un tiesu vara. Likumdošanas vara var izdot arī likumus, kam piemīt augstākais juridiskais spēks. Likumdošanas varas realizētās darbības ir vērstas uz to, lai kopumā nodrošinātu sabiedrības kā vienota veseluma pastāvēšanu.[1] To, kam ir deleģēta likumdošanas vara valstī, nosaka valsts konstitūcija. Lielākoties likumdošanas vara valstī ir deleģēta parlamentam un tautai. Latvijas Republikā saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas vara pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.[2] Likumdošanas vara tiek deleģēta vēlēšanu ceļā, respektīvi, tā ir deleģēta kolektīvās pārstāvniecības vara. Parlaments tātad ir tautas pārstāvniecības institūts. Likumdošanas vara realizē arī citas funkcijas, piemēram, izveido izpildvaras un tiesu varas augstākās institūcijas, veic valdības, izpildvaras kontroli un citas darbības savas kompetences ietvaros.
Tu, āpsi, vispār saproti vārda "likumdošana" nozīmi?
Cik liels sods? Pēc kādas likumdošanas normas un panta? Sabiedrībai ir tiesības to zināt!
Es domāju, ka Helmis jau ir sapratis, jălaiž Ulmani un Diču vaļā. Ja viņš to neizdarīs, Ogres novada iedzīvotāji to neaizmirsīs un nekad viņam nepiedos. Kad konkursa kārtībā tika izvēlēts jauns priekšnieks un vietnieks, tomēr komisijā ir jāpieaicina kāds īsts nozares speciālists ar juridiskām zināšanām un pieredzi pašvaldības policijas darbā. Nu nevar šitādi tik ļoti nezinoši, turklāt nekaunīgi un melīgi cilvēki šādā iestādē strādāt. Par abiem arī korupcijas ēna krīt, kā arī citi prettiesiski pārkāpumi, kas nodara kaitējumu gan iestādei, gan sabiedrībai. Abiem zināšanas vājas, reputācija briesmīgi.
Kas tā par vēstuli figurē FB, kurā Ulmanis Bez tabu paskaidro, ka veicis kontrolpirkumu civilajā? Varbūt feiks, bet jāpiezīmē, ka darba laikā ne Ulmanis ne viņa vietnieks tiešām nav redzēti civilajā...
A kas te notiek
Par laikietilpīgu piekrītu. Jo tomēr mutisku, protokolētu lēmumu pieņems deputāti, bet juridiski argumentētu lēmumu rakstīs domes juristi, kuriem diemžēl nav lielas pieredzes šajā jomā. Nebrīnītos, ka tie divi nekaunīgie meļi vēl pārsūdzēs domes lēmumu, līdz ar to tam jābūt kvalitatīvam. Par atsevišķu samaksu varu domei palīdzēt :) varbūt pašvaldībai jāaizdomājas par to, kāpēc vairākas reizes sludinot konkursu uz jurista vakanci, kuram ir pieredze tieši ar dienesta pārbaudēm neviens pieredzējis tā arī nepieteicās.
Nevis sarežģīta, bet laikietilpīga.
Bet protams muļķīt, ka ir! Un tajā procedūrā nav nekā sarežģīta. Pirmais solis no domes puses uzsākt dienesta pārbaudi, otrais no idiņiem Ulmaņa un Diča pieņemt paskaidrojumus, trešais lēmums... ļoti sarežģīta procedūra :)
Tev ir kāda sajēga par tādu procedūru kā dienesta pārbaude? Mēneša laikā tā jāveic.
Iepriekšējais raksts "Tiks vērtēta pašvaldības policijas rīcība". Otrs raksts "Pašvaldības policijas vadība nožēlo savu rīcību". Hm, Helmani, bet kur tad ir tas vērtējums? Sabiedrība vēlas zināt, kā tika izvērtēts un kādas ir sankcijas. Tu tiešām tādu divu sūdeļu dēļ gribi pazaudēt ļoti daudz vēlētāju balsis? Tici man, tas nav tā vērts. Vienreiz jau Ulmanim iedevi rājienu par to, ka pie estrādes pasākuma laikā netika organizēta satiksme. Labi varbūt pirmo reizi un ņemot vērā to, ka Ulmanis toreiz atzina savu vainu un apņēmās turpmāk nekādus pārkāpumus nepieļaut, to vēl varētu saprast, bet šoreiz jau vairs nav tik maznozīmīgs pārkāpums. Šoreiz Ulmaņa rīcībai ir nopietnas sekas un tas nevarētu būt rājiens.
Bez viņiem nevar! Bet ne jau tādus mums viņus vajag!Arī valsts policijai būtu laiks padomāt par savu rindu tīrību!
meslu bars tur sez brivibas 6 cietuma vinjus visus
Vai tik tu juri pats neesi sūds.