Tēvu dienu Ogres 1. vidusskola atzīmē sportojot 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres 1. vidusskolas 2. līdz 5. klašu kolektīvi, aktīvi sportojot, Ogres stadionā trešdien atzīmēja Tēvu dienu, pulcējot aptuveni simts tēvus.

Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, sveicot pasākuma dalībniekus, aicināja visus būt drošiem un atbalstīt vienam otru. Vecākiem izskanēja aicinājums parūpēties ne tikai par savu bērnu labsajūtu, bet arī par apkārt esošajiem bērniem.

Spēriens, burtošana, izpletnis – tās bija tikai dažas no 14 stacijām, kas ikvienas klases komandai bija jāapmeklē. Uzdevumi tajās dažādi, un bez tēvu līdzdarbošanās iztikt nevarēja.

"Katrā komandā – ja nemaldos – jābūt četriem vai pieciem tēviem," tā par sportiskās Tēvu dienas norisi stāsta tētis no 3.d klases vecākiem – Vilnis Naglis. "Ja ir vairāk, tad mums ir tiesības izvēlēties, kurš no tēviem startēs. Šī nedēļa skolā paiet tēvu zīmē, tāpēc arī bērni sporto kopā ar tēviem. Mammas šoreiz līdzjutēju lomā."

V.Naglis uzskata, ka šādas sportiskās aktivitātes dod ne tikai veselību, bet arī saliedē klases kolektīvu. Atjautības spēles savukārt asina prātu.

"Parasti mammas ir tās, kuras bērnus ved uz skolu un no skolas un iesaistās skolas dzīvē, bet šodien ir tā diena, kad arī tēvi tiek iesaistīti un, manuprāt, tas ir lieliski!" tā teic Ieva Latkovska, piebilstot, ka nav tik būtiski, kā sportotājiem veicas. Galvenais ir atbalsts, ko ģimenes locekļi viens otram sniedz. 

"Mēs esam sportiska ģimene. Katru gadu skrienam Rīgas "Nordea" maratonā piecus kilometrus un piedalāmies tur ar visiem bērniem," viņa stāsta. Ievas un Jāņa ģimenē aug četri bērni – Krista Daniela (14 gadi), Diāna Alise (12), Vendija (9) un Gustavs (3). 

"Es domāju, ka tas būtu ļoti jauki, ja būtu kāds, kurš organizētu arī Ogrē maratona skriešanu. Ne tikai Rīgā, bet arī Ogrē paskriet ģimenēm ar bērniem kopā – tas būtu lieliski," rosina I.Latkovska.

Ogres 1. vidusskolas 3.b klases audzinātāja Lidija Leiduma: "Man ir ļoti sportiski bērni. Viņi ne tikai sporta stundās piedalās, bet arī daudzās nodarbībās pilsētā, sporta skolā, basketbolā, florbolā un citās aktivitātēs".

Audzinātāja priecājas par tēvu atsaucību, jo neatnāca tikai tie, kuri nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ – visi pārējie bija klāt un aktīvi darbojās. 

Viens no tēviem, kurš laiku tomēr atrada, bija Patrīcijas Denīzes tētis. "Viegli nebija, jo bija jāpārkārto darba grafiks, jāpaņem puse brīvas dienas, jo darba diena tomēr," viņš saka. "Gribas būt kopā ar meitu, un viņai ļoti gribējās, lai es atnāku. Īstenībā – liels prieks, ka atnācu. Patīkami pavadīts laiks, patīkamas emocijas."