Madlienas pagasta un Ogres novada dārgums – Plāteres pilskalns  

Vairāk attēlu galerijā

Plāteres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, tas ir arī vislielākais pilskalns Ogres novadā.

Plāteres pilskalna augstums ir 20 metri, garums – 100m, bet platums – 50 metri. 

Plāteres pilskalns atrodas Madlienas pagastā blakus "Krēsliņu" mājām.

Pilskalns savulaik bijis spēcīgs apcietinājums, kas ierīkots grants kalnā, uzberot un atrokot kalna sānus. 

Arheologi pilskalnā atraduši dzelzs šautru galus un vara zvārgulīšus no jaunākā dzelzs laikmeta, kas liecina, ka pilskalns apdzīvots jau laika posmā no 5. līdz 13. gadsimtam.

Lai Plāteres pilskalnam piešķirtu vairāk romantisma, 19. gadsimta 60. gados Plāteres barons E.Tīzenhauzens kalnā licis uzbūvēt mākslīgas pilsdrupas, šis viltojums daļēji saglabājies arī līdz mūsdienām. 

Padomju laikā, pārrokot aizsargvaļņus, pilskalnā uzbūvēta estrāde, kurā vietējie ļaudis svinējuši Jāņus, rīkojuši zaļumballes, skolas izlaidumus un citus pasākumus. 

Estrāde nodega 20. gadsimta deviņdesmito gadu vidū. 

Kādreizējās estrādes un citu civilizācijas "labumu" paliekas nedaudz mazina šīs vietas skaistumu un vērtību.

Nozīmīgs notikums pilskalnā notika 1934.gadā, kad tajā viesojās prezidents Kārlis Ulmanis. 

Pilskalns arī izmantots, lai uzņemtu fragmentus filmai "Tik un tā".

Līdz ar Latvijas robežu izmaiņām pēc 2. pasaules kara (Abrenes pievienošanai PSRS), Plāteres pilskalnu uzskatīja par Latvijas ģeogrāfisko centru. 

Šobrīd vēsturiskais paugurs apaudzis ar vareniem kokiem, un turpat netālu no pilskalna teritorijas meklējami arī divi dižozoli sešu metru apkārtmērā. 

Pirms aptuveni 15 gadiem veikti pilskalna atjaunošanas darbi –izgatavoti guļbūves soli un galds, iebetonēts mangals, ierīkota ugunskura vieta, 20 metrus gara ezera laipa, ko labprāt izmanto makšķernieki,  kā arī uz vecajiem pamatiem ieklāta estrādes grīda.

Zināms, ka jau vairākus gadus Plāteres pilskalnā norit Vasaras saulgriežu sagaidīšanas svētki. Ideju svinēt tos Plāteres pilskalnā aizsāka Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis. "Šie svētki ir vieni no latviskākajiem un tradīcijām bagātākajiem svētkiem, ko mēs svinam. Prieks, ka šī tradīcija turpina dzīvot. Pirmajā reizē bijām šeit 40 cilvēki, bet tagad pasākuma apmeklētāji jau pārsnieguši simta robežu. Cilvēki novērtē kvalitatīvu pasākumu."

Teika par Plāteres pilskalnu: Plāteres pilskalnu darbinieki esot sanesuši ar kulītēm. Kalnā nauda žāvējoties, jo uguntiņa tur bieži rādījusies. Reiz pilskalnā dzīvojusi viena preilene, kas bijusi bagāta ar naudu. Tā rādījusies pusnaktīs vairākiem cilvēkiem un lūgusi, lai viņai pieduroties, bet visi baidījušies tai piedurties. Muižas dārznieks, drošinieks, nākdams no kroga, piedūries, un preilene tūliņ sabrukusi un pārvērtusies par naudas muciņu, tā, ka nauda vien noskanējusi. (Pierakstījis P.Abuls no K.Krēgera Plāterē, 1936)