Atgriezties pie raksta

Ogrē atklāj plāksnes ar represiju upuru vārdiem Foto Video

14.jūnijā, kas ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, pie represēto piemiņas akmens uzkalniņā Ogrē, Meža prospektā 2b, atklātas plāksnes ar represiju upuru vārdiem.

Turpinot Ogres novada pašvaldības realizēto represēto piemiņas vietas labiekārtošanas projektu, ir uzstādītas vairākas plāksnes ar iegravētiem cilvēku vārdiem, dzimšanas un miršanas datumiem, kā arī dzimto vietu. Šis piemiņas laukums turpmāk kā zīmīga atdusas vieta būs 270 Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu [toreizējā Ogres rajona; Ogrenet] iedzīvotājiem. Viņi neatgriezās no izsūtījuma vai arī gāja bojā vēl deportācijas laikā.


Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā un biedru vārdā pateicās pašvaldībai par paveikto piemiņas vietas sakopšanā. "Mēs tiešām šodien apliecinām to, ka mēs neaizmirstam tos mūsu piederīgos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē,"  atklājot piemiņas plāksnes piebilda I.Kaļķis.


"(..) Mēs visi kopā varam pateikties tiem cilvēkiem, kuri līdz galam ticēja savai tautai un ticēja savām saknēm. Un pateikt paldies par to laiku, kas ir atvēlēts mums! Paldies!" savā uzrunā sacīja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.


Rūsa uz upuru piemiņas plāksnēm simbolizē asaras un asinis, norādīja pašvaldības vadītāja vietnieks Egils Helmanis. "(..) Šīs ciešanas – tās neaizmirsīsim mēs. Ar šo ierakstu mēs apliecinām, ka mēs to neaizmirsīsim."


E.Helmanis īpaši akcentēja deportācijas laika notikumus Lielvārdē. Pateicoties Edgara Kauliņa un Kārļa Šabaka uzņēmībai un uzdrīkstēšanai, lielvārdiešiem izdevās pārciest izsūtījuma laiku. "(..) Paldies, ka mums ir bijuši tādi cilvēki Ogres rajonā kā Kauliņtēvs [tā Edgaru Kauliņu toreiz dēvēja līdzcilvēki; Ogrenet]. Un es domāju, ka tas ir arī labs piemērs visai Latvijai. (..) Bija arī citi, kuri stājās pretī. Diemžēl viņus izveda uz Sibīriju, bet viņu bija mazākumā. Lai Latvijā mēs būtu tādi vairākumā. Lai mēs kļūtu tādi kā Kauliņtēvs."


"(..) Lasot bojāgājušo vārdus, tos, kuri neatgriezās, ir sajūta, ka kaut kādā veidā viņi tomēr šeit ir atgriezušies – citādi, ar savu vārdu, ar savu piederību Ogrei. (..), jo zem katra iegravētā burta un vārda ir savs stāsts, savas sāpes... Un mēs varam tikai noliekt galvu šo cilvēku un viņu ģimeņu priekšā," Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā savu vārdu bilda pašvaldības vadītāja vietniece Ineta Tamane.


No kaimiņu pašvaldībām piemiņas pasākumā piedalījās arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.


Ar piemiņas plākšņu izveidi ir pabeigta pagājušajā gadā iesāktā politiski represēto piemiņas vietas labiekārtošana, paveikts liels darbs latviešu tautas skarbo vēstures lappušu saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm.


Pašvaldība pateicās piemiņas vietas labiekārtošanā iesaistītajiem – arhitektam un projekta autoram Jurim Šūpolam, būvdarbu vadītājam Aivaram Zīram un pašvaldības projektu nodaļas speciālistam Edgaram Pārpucim.



 


Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/35866

2016. gada 14. jūnijā, 19:08, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Ko tik švaks piemiņas laukums? • 2016. gada 15. jūnijā, 20:17
Zinu to, ko runā represētie un tie, kuriem paveicās netikt izvestiem. Bet ar privātām sarunām ir par maz - viņiem vajag sākt runāt publiski, nevis katru gadu bezjēdzīgi sērot, klusējot.
to švaks • 2016. gada 15. jūnijā, 18:11
Ja tik labi to zini kāpēc pats nesaki.
Ko tik švaks piemiņas laukums? • 2016. gada 15. jūnijā, 17:10
Represētie beidzot varētu blakus novietot papildus plāksnes ar vietējo čekistu vārdiem un uzvārdiem, kuru atvases, piesavinājušies izsūtīto īpašumus, tagad pieder pie Ogres turīgo slāņa. Kāpēc klusējat?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet